"Campus" ieprieš vēstīja par zobenvaļu pāra izdarībām šajos ūdeņos. Kopš 2017. gada zobenvaļi, kas iesaukti par Starbordu un Portsaidu, pie Dienvidāfrikas Republikas medī haizivis, daudzos gadījumos izplēšot no miesas to aknas, bet pārējo upuri nenotiesājot. Vārdus abi zobenvaļu tēviņi ieguva, jo atpazīstami pēc zīmīgajām muguras spurām. "Gluži kā noziedznieki multenēs, arī šīs orkas ir viegli identificējamas pēc savām "kara rētām" – vienam spura ir nošķiebusies uz labo pusi, otram uz kreiso," raksta "Live Science". Šīs īpatnības dēļ arī abi tikuši pie vārdiem – "Starboard" un "Portside" – kuģniecībā izmantotiem terminiem attiecīgi labajam un kreisajam bortam.
23. februāris bija diena, kad zobenvaļi nolēma pamatīgi uzdzīvot – par mērķi izvēlētas platdeguna septiņžaunu haizivis (Notorynchus cepedianus). Pieauguši tēviņi ir apmēram pusotru metru gari, bet mātītes ap divus metrus garas. Acīmredzot tāpēc zobenvaļi slepkavoja vienu pēc otras, lai kārtīgi pieēstos ar haizivju aknām.
"Kolīdz zobenvaļi saprot, kurā vietā haizivs ķermenī atrodas aknas, tie šo vietu atceras un sāk medīt arvien efektīvāk," vietnei "Live Science" klāsta jūras bioloģe Alisona Koka. Kāpēc tieši aknas? Tās ir ļoti barojošas – daudz tauku, vitamīnu un citu vērtīgu vielu. "Zobenvaļi, iespējams, ar laiku saprata, ka tieši aknu ēšana ļauj uzņemt daudz enerģijas un barības vielu," spriež Koka. Turklāt, izrautas no haizivs ķermeņa, tās uzpeld virspusē un ir viegli notiesājamas. Pārējie orgāni un haizivs karkass mēdz nogrimt un ir grūtāk atrodams.
Zobenvaļi ir ļoti inteliģenti mednieki un bieži strādā grupās. Arī šis pāris lieliski sadarbojas jau vairāku gadu garumā. Piemēram, kamēr viens novērš haizivs uzmanību, otrs pietuvojas no "aklās zonas" un zivi nonāvē, vienu no stratēģijām ieskicē eksperte. Pavisam nesen arī pirmo reizi izdevies video iemūžināt, kā zobenvaļu grupa ielenc un nonāvē haizivi.
Tāpat novērots, ka kopš konkrētā zobenvaļu pāra uzdarbošanās Dienvidāfrikas Republikas piekrastes ūdeņos haizivis no šiem apgabaliem vairās un neatgriežas pat mēnešiem ilgi. Koka norāda, ka tas rada vēl lielākus riskus nekā pats fakts, ka vienā dienā noslepkavotas 19 haizivis. Šo barības ķēdes augšgalā esošo plēsēju pazušana var ilgtermiņā būtiski izmainīt vietējo ekosistēmu.