'Covid-19': 'principā tā pati gripa' un citi mīti par bīstamo infekciju  (103)

Bieži izskanējuši apgalvojumi, ka "Covid-19" tāda nepatīkamāka gripa vien ir. Var arī saprast, kur šādam uzskatam "aug kājas" – pēdējās nedēļās par to vien mediju virsrakstos lasām, bet klepojošu inficēto pūļus apkārt neredzam. Arī inficēto un mirušo skaits varētu šķist samērā niecīgs attiecībā pret satraukuma līmeni, tomēr jāatgādina – tieši koordinēti preventīvi pasākumi, kas tostarp ietver arī iedzīvotāju regulāru informēšanu un ieteikumiem, ko darīt, lai pasargātu sevi, ir viens no veidiem, kā nezaudēt kontroli pār situāciju. Paniku celt, protams, nevajag, bet arī vieglprātīgi izturēties nedrīkst. Nav jālūkojas pārāk tālā pagātnē, lai apjaustu situācijas nopietnību. Jāatgādina, ka vien pirms 50 gadiem tā dēvētā Honkongas gripa A(H3N2) prasīja aptuveni miljonu dzīvību.

Tātad, vai "Covid-19" ir nekas cits kā spēcīgāka sezonālā gripa? Pasaules veselības organizācijas (PVO) eksperts Brūss Eilvords norāda, ka šis pavisam noteikti nebūs tas gadījums. Viņš vadīja starptautisku delegāciju, kas devās uz Ķīnu, lai iegūtu vairāk informācijas par jauno vīrusu un to, kā Ķīna ievieš atbildes pasākumus.

Reizēm, uzliesmojot kādai jaunai slimībai, pašā sākumā mirstības risks tiek pārspīlēts. Tas galvenokārt notiek tādēļ, ka daļa pacientu, kuriem slimība norit vieglā vai vidēji smagā formā, netiek piefiksēti kā ar konkrēto slimību saslimušie. Viņi var pat nevērsties pie ārsta, uzskatot to par parastu saaukstēšanos. Tādējādi mediķu aprūpē pārsvarā nonāk jau smagi slimie, kuriem, protams, saslimšana arī procentuāli biežāk beidzas ar nāvi.

Tomēr Eilvorda un PVO ekspertu redzētais liecina, ka pašreizējās aplēses par "Covid-19" bīstamību varētu būt visai precīzas. Šobrīd ir runa par aptuveni 1 procenta mirstību jeb 10 mirušajiem uz 1000 inficētajiem. Pašlaik, vērtējot publiski pieejamo informāciju par reģistrētajiem inficētajiem un mirušajiem, šis īpatsvars ir vēl lielāks, taču jāņem vērā, ka runa ir tikai par reģistrētajiem un apstiprinātajiem inficētajiem. Tādējādi, "rupji rēķinot", "Covid–19" ir aptuveni 10 reizes nāvējošāks par gripu, raksta "The Guardian".

Ņemot vērā, ka ik gadu, atkarībā no vīrusa paveida un citiem faktoriem, no sezonālās gripas izraisītajām komplikācijām mirst 300-600 tūkstoši cilvēku, šis ir fakts, ko vērts likt aiz auss.

Izskanējis arī apgalvojums, ka gados jauniem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem nav hronisku saslimšanu, par "Covid-19" nav jāuztraucas. Līdzīgi, kā ar gripu – arī no tās izraisītajām komplikācijām, protams, biežāk mirst gados veci un/vai jau slimi cilvēki. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka spēcīgs divdesmitgadnieks nevar tikt pie "Covid-19" smagā formā. Līdzīgi, kā ar gripu.

Rakstā par Latvijas pētnieku darbu pie universālas gripas vakcīnas Latvijas Universitātes pētniece Anna Kiršteina "Campus" norādīja, ka pat gripas gadījumā arī jauniem un spēcīgiem cilvēkiem ir vērts būt piesardzīgiem. "Arī jauniem un citādi veseliem cilvēkiem gripas infekcija var izraisīt smagas komplikācijas un pat nāvi. Ir vairāki gadījumi, kad no gripas nomiruši jaunieši, pieaugušie vai bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu," stāstīja Kiršteina. Un te atkal jāatgādina augstāk minētais – "Covid-19" ir vairākas reizes bīstamāks par "vidējo" gripu.

Jāatceras arī par tādu lietu kā kolektīvā imunitāte. Pat ja jūties neievainojams, jauns un spēcīgs, ir vērts padomāt par saviem tuviniekiem – vecākiem, vecvecākiem. Tas, cik atbildīgi izturēsies pret "Covid-19" riskiem un pēc iespējas ņemsi vērā visus speciālistu ieteikumus, var izglābt kādu tev tuvu cilvēku.

Preses fotoattēlos no valstīm, kuras ir šī vīrusa izraisītās slimības vissmagāk skartās, redzam cilvēkus ar aizsegtiem elpceļiem. Attiecīgi izskanējuši arī viedokļi, ka sejas maskas ir pilnībā bezjēdzīgas un nepasargās no inficēšanās.

Tā ir taisnība, ka vīrusa gadījumā sejas maska nav nekāds burvju vairogs un nav pavisam drošs aizsarglīdzeklis, taču atsevišķos gadījumos arī pilnīgi bezjēdzīga tā nav. Visticamāk, infekcijai ir raksturīgs pilienu un kontakta izplatīšanās ceļš (līdzīgi kā gripai), tādējādi arī kvalitatīva sejas maska dažos gadījumos, ja sanāk atrasties jau inficēta cilvēka tuvumā, var nodrošināt vismaz kaut kādu aizsardzību. Tiesa, lielākajai daļai aptiekās un veikalos nopērkamo sejas masku materiāls ir caurlaidīgs un nenodrošina aizsardzību. Tāpat sejas maska nepasargās, ja tā slikti pieguļ un malas ir atsegtas, kā arī gadījumos, kad, piemēram, pacelsi masku, lai apēstu sviestmaizi, kuru turi nenomazgātās rokās.

Kā norādījuši eksperti, vislielākā jēga no sejas maskas ir tad, ja to valkā jau inficēts cilvēks. Tādējādi kaut drusku tiek ierobežotas iespējas inficēt citus.

Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā, Latvijas iedzīvotājiem par sejas maskas valkāšanu nav vajadzības domāt.

Kaut pētnieki ķērās pie vakcīnu izstrādes jau pavisam drīz pēc sākotnējā uzliesmojuma un publicētā vīrusa genoma (Austrālijas pētnieki pēc tam vīrusu pavairoja arī laboratorijā ar mērķi nodrošināt laboratorijas pasaulē ar "izejmateriālu" pētījumiem), vakcīnu izstrādes ceļš nekad nav dienu vai nedēļu jautājums. Parasti tas ir daudzu mēnešu, arī gadu jautājums.

Jau šobrīd vairākas atsevišķas pētnieku grupas izmēģina vakcīnu kandidātus uz dzīvniekiem, kā arī pirms dažām dienām izskanēja, ka "Moderna" izstrādātais vakcīnas kandidāts esot gatavs jau klīniskajai izmēģinājumu fāzei, proti, zāļu izpētei, ko veic ar cilvēkiem un kuras laikā zāles tiek izmantotas ārpus parastās klīniskās prakses saskaņā ar pētījuma protokolu.

Pat ja klīniskajos izmēģinājumos tiktu sasniegts vēlamais rezultāts, ceļš līdz komerciāli pieejamai vakcīnai arī pēc tam ir visai garš. "The Guardian" norāda, ka komerciāli pieejama vakcīna gada laikā jau būtu ļoti ātrs rezultāts. Tāpēc cerēt, ka kuru katru brīdi gaidāma plaši pielietojama vakcīna, ir šobrīd ir nepamatoti.

PVO iztirzāti vairāki populāri ieteikumi saistībā ar "Covid-19". Daļa no tiem ir nepatiesi.

Vai deguna skalošana ar sālsūdeni ir laba prevencija? PVO uzsver, ka nē – šobrīd nav it nekādu pierādījumu, ka regulāra deguna skalošana pasargā no inficēšanās. "Ir daļēji, limitēti pierādījumi, ka deguna skalošana ar sālsūdeni var palīdzēt ātrāk atkopties no parastas saaukstēšanās, taču nav nekādu pierādījumu, ka tas palīdzētu izvairīties no respiratorām infekcijām," skaidro organizācija.

Tāpat nevajadzētu paļauties uz antibiotikām – jāatceras, ka "Covid-19" izraisa vīruss, nevis baktērijas. Slimību profilakses un kontroles centra vietnē skaidrots: "Antibiotikas ir līdzekļi pret bakteriālām infekcijām (tādām kā pneimokoku pneimonija vai stafilokoku infekcija) nevis vīrusu infekcijām. Medikamenti, kas tiek lietoti, lai ārstētu vīrusu infekcijas (piemēram, gripu, HIV un herpes infekcijas) tiek saukti par pretvīrusu jeb antivirāliem līdzekļiem."

Šoreiz nenāks talkā arī "tautas medicīna" – ķiploks no koronavīrusa neglābs. PVO skaidro, ka "ķiploki, protams, ir veselīgs ēdiens, kam piemīt zināmas antibakteriālas īpašības", taču jau atkal jāatgādina – baktērijas un vīrusi nav viens un tas pats.

Kas palīdz? Bieži jāmazgā rokas – ne tikai pēc tualetes vai pirms ēšanas, bet arī pēc šķaudīšanas, klepošanas utt., kā arī regulāra roku dezinfekcija. Par to, kādus piesardzības pasākumus ievērot, vari lasīt SPKC mājaslapā, klikšķinot šeit.

Būtiski arī "netēlot varoni" un nekādā gadījumā nedoties uz darbu vai skolu, ja ir aizdomas par saslimšanu. Ja tev ir drudzis, klepus, apgrūtināta elpošana un tu pastiprināti svīsti, pareizā rīcība ir zvanīt mediķiem.