Vairāk nekā 60 gadus jau dzīvojam kosmisko pētījumu ērā, un diemžēl viena no blaknēm ir līdzīga kā uz Zemes, tā kosmosā – kur paviesojies cilvēks, tur paliek atkritumi. Šobrīd orbītā ap zemi riņķo simtiem tūkstoši jau fiksētu atkritumu – sen darbību beiguši satelīti, raķešu atliekas, atlūzas, kas radušās sadursmju rezultātā –, kā arī pat miljoniem citu objektu, kas ir pārāk mazi, lai tos fiksētu no Zemes. Kosmosa "draza" ir liels riska faktors ne tikai turpmākajiem kosmiskajiem lidojumiem un astronautiem Starptautiskajā kosmosa stacijā, bet arī funkcionējošiem satelītiem, bez kuriem daudzas mūsdienu tehnoloģijas un pakalpojumi uz Zemes nebūtu iespējami. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) nu devusi zaļo gaismu projektam, kas nākotnē varētu būt pamats mūsu kosmiskā "pagalma" sakopšanai.
Kopumā to mākslīgas izcelsmes objektu, kuri regulāri tiek monitorēti, skaits svārstās ap 20 tūkstošiem – to starpā arī aktīvi satelīti, tomēr lielākā daļa objektu ir pārāk mazi, lai tos spētu izsekot. EKA dati vēsta, ka ar statistikas metodēm veikti aprēķini liecina par aptuveni 130 miljoniem objektu orbītā ap Zemi, kas izmērā ir mazāki par centimetru, un teju miljonu objektu izmērā līdz 10 centimetriem.
Objekti Zemes zemajā orbītā, tostarp vairums šajā orbītā esošo satelītu, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 7,8 kilometri sekundē. Šādā ātrumā nav nepieciešams liels objekts, lai sadursmes gadījumā nodarītu bojājumus citam satelītam vai kosmosa kuģim. Pilnīgi pietiek ar objektu, kas mazāks par centimetru, kaut vai krāsas plēksnīti dažu milimetru izmērā – arī tāds objekts var nodarīt un ir nodarījis bojājumus kosmosa kuģiem.
Var izcelt, piemēram, 2009. gadā notikušo sadursmi, kur nestrādājošs Krievijas satelīts sadūrās un iznīcināja tobrīd aktīvu ASV komerciālo satelītu "Iridium". Rezultātā kosmosā nonāca vēl aptuveni 2000 izsekojamu atlūzu, un, visticamāk, daudz vairāk izmērā mazāku un neizsekojamu objektu.
"Iedomājieties, cik bīstama būtu kuģošana vētrainā laikā, ja ikviens jūrā avarējušais kuģis nevis būtu nogrimis, bet aizvien nekontrolēti dreifētu. Līdzīga situācija šobrīt ir orbītā ap Zemi," salīdzina EKA ģenerāldirektors Jans Verners.
- Te vari interaktīvā veidā gūt ieskatu, kā izskatās kosmoss ap Zemi, un reālā laikā sekot līdzi, piemēram, "Starlink" satelītu kustībai. Klikšķini šeit!
EKA ķērusies vērsim pie ragiem un plāno līdz 2025. gadam kosmosā nosūtīt pirmo orbītā riņķojošo "apkopēju" – četrrokainu robotu, kas mērķtiecīgi savāks atkritumus. Misijai dots nosaukums "ClearSpace–1", un sākotnēji tā būs mērogā maza – pilotprojekts. Orbītā ap Zemi tiks nosūtīts viens robots, kura uzdevums būs savākt konkrētu objektu "Vespa" – atlieku no EKA raķetes "Vega" 2013. gada starta. Šis objekts sver aptuveni tikpat, cik sver neliels satelīts – 100 kilogramus –, kā arī tā forma ir samērā parocīga, lai EKA robots to varētu satvert ar savām četrām robotiskajām rokām.
Pēc tam EKA robots objektu izvilks no orbītas un kopā ar to sadegs atmosfērā. Ar šo misiju EKA plāno pārbaudīt, vai šāds koncepts strādā.
"ClearSpace–1" izmaksas tiek lēstas aptuveni 120 miljonu eiro apmērā.
Robotu sadarbībā ar EKA izstrādā Šveices jaunuzņēmums "ClearSpace", un ideālais scenārijs paredz, ka tiks radīts gandrīz vai autonoms robots, kurš pats pratīs manevrēt Zemes zemajā orbītā un savākt atkritumus. Tiesa, "ClearSpace" nav vienīgie, kas metušies risināt aktuālo kosmosa atkritumu problēmu. Japānā bāzētā kompānija "Astroscale" plāno pirmos izmēģinājumus veikt jau tuvākā gada laikā. To, kurš risinājums būs veiksmīgāks un ekonomiski izdevīgāks, rādīs laiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
