"Cilvēks vienmēr bijis fenologs, jo, nesekojot norisēm dabā, nesaprotot, kas viņam apkārt notiek, cilvēkam rastos problēmas," atgādina Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne. Nupat LU noslēdzies projekts, kurā pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski. Fenoloģija jeb zinātne, kas pētī dzīvās dabas parādību periodiskumu, ir viens no ērtākajiem un lētākajiem veidiem, kā pierādīt, ka klimats tiešām mainās. Ko tas nozīmē Latvijas dabai – par to Guntu Kalvāni izdevuma "Alma Mater" 2022. gada ziemas numurā iztaujā Māris Zanders.
Bioloģijai un ekoloģijai veltītos ziņu portālos diezgan bieži parādās novērojumi par problēmām, ar kādām pēdējo gadu laikā saskaras dažādas migrējošu putnu, kukaiņu utt. populācijas. Proti, tās ierodas tradicionālajā reģionā pāroties – vairoties, bet izrādās, ka klimata izmaiņu dēļ nepieciešamie barības ķēdes posmi ir vai nu jau uzziedējuši, vai citādi "izbeigušies". Citiem vārdiem sakot, projekta problēma ir visnotaļ aktuāla, tiesa, es personīgi nezināju, ka šie procesi skar arī mūsu reģionu.
Tas, par ko jūs runājat, ir fenoloģiskā nesakritība (phenological mismatch). Par Latvijas teritoriju mums nav tik apjomīgu datu, lai varētu nosaukt konkrētas sugas, tomēr šādas tendences ir. Mums ir ļoti laba datubāze par augu ziedēšanu vai lapu plaukšanu, bet pietrūkst datu, piemēram, par jūsu minēto kukaiņu fenoloģiju. Tomēr no kopējā konteksta varam secināt: jā, agrie ziedētāji zied arvien agrāk, un attiecīgi apputeksnētāji, piemēram, bites, izlido agrāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
