Apstiprināto inficēto skaitam nu jau tūlīt pārsniedzot Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet upuru skaitam pārsniedzot 110 tūkstošus, daudzas kompānijas cer būt tās, kas pirmās izstrādās, pārbaudīs un apstiprinās lietošanai vakcīnu. Kompāniju spektrs ir plašs – no industrijā sen zināmiem farmācijas supersmagsvariem līdz jaundibinātiem biotehnoloģiju uzņēmumiem. Tāpat, protams, centienos iesaistījušās gan akadēmiskās aprindas, zinātniskie institūti, gan bezpeļņas organizācijas.
Šajā gadsimtā pasaule piedzīvojusi jau divus vērā ņemamus koronavīrusu uzliesmojumus – SARS otrās tūkstošgades sākumā un MERS aptuveni desmit gadus vēlāk –, tomēr vakcīnu ar apstiprinātu iedarbību pret koronavīrusiem aizvien nav.
ASV Nacionālā alerģiju un infekciju slimību institūta direktors Entonijs Fauči nekādas ilūzijas uz ātru risinājumu nedeva un vairākkārt atkārtojis, ka tie būs vismaz 12 līdz 18 mēneši, taču sliktā ziņa ir tāda, ka liela daļa ekspertu ir vienisprātis – tas ir ļoti optimistisks vērtējums, un steiga šajā jomā ir riskanta.
Fauči, kurš ir pieredzējis savas jomas profesionālis, izteikums gan drīzāk uztverams kā atbilde ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš solījis ātru risinājumu un vakcīnu dažu mēnešu laikā. Trampa izteikumi no politiskā aspekta ir saprotami, taču tas nemaina faktu, ka vēl pirms ievēlēšanas viņš gluži nebija kvēls vakcīnu atbalstītājs un pat lika lietā klasisko vakcīnu pretinieku trumpi – autisma kārti. Zinātnieki, protams, sen šos apgalvojumus ir atspēkojuši.
2014. gada pavasarī Tramps tvītoja: "Veselīgs, jauns bērns tiek aizvests pie ārsta un "piepumpēts" ar lērumu vakcīnu, nejūtas labi un pēc tam mainās – AUTISMS! Daudz šādu gadījumu!"
Pēc tam gan viņš savus uzskatus mainījis, piemēram, 2019. gada masalu uzliesmojumā proaktīvi aicinot vecākus vakcinēt savas atvases.
Jebkurā gadījumā Fauči minētie 12 līdz 18 mēneši, visticamāk, bija piesardzīga aplēse, lai pārāk nesaniknotu, bet vienlaikus tomēr "atdzesētu" iekarsušo prezidentu un viņa solījumus par efektīvu, drošu un pilnībā pārbaudītu Covid-19 vakcīnu jau pēc dažiem mēnešiem.
Eksperti uzskata, ka tas aizvien ir superoptimistisks scenārijs, kuram droši vien netic pats Fauči: "Es domāju, ka tas ir optimistiski. Ja "zvaigznes pareizi sastājas", tad varbūt… bet droši vien ilgāk," ASV raidorganizācijai CNN Fauči pausto komentēja Beilora Medicīnas koledžas Hjūstonā infekciju slimību un vakcīnu izpētes eksperts doktors Pīters Hotezs.
"Kad Fauči teica "12 līdz 18 mēneši", es nodomāju – tas ir pat smieklīgi optimistiski. Manuprāt, arī pats Fauči tā patiesībā domā," CNN skaidroja Pols Otifs, viens no rotavīrusa vakcīnas izstrādātājiem.
Vakcīnu izstrāde ir ilgstošs, sarežģīts un dārgs process, kas izmaksā miljonus. Mūsdienās apritē esošās vakcīnas tieši tāpēc ir drošas, ka process ir tik strikti regulēts – izstrādājot potenciāli sekmīgu vakcīnas kandidātu un pierādot tā efektivitāti laboratoriskos apstākļos, notiek izmēģinājumi uz dzīvniekiem, un tikai tad rūpīgi kontrolētā klīnisko pētījumu posmā vairākās fāzēs uz cilvēkiem, sākot ar nelielu brīvprātīgo grupu, līdz pēc vairākām fāzēm, kurās vakcīna pierādījusi sevi kā efektīvu un drošu, to reģistrē un laiž apritē.
Arī pēc tam par monitoringu netiek aizmirsts – seko klīnisko pētījumu ceturtā fāze, kur jau apgrozībā laistas vakcīnas regulāri uzrauga. Katrā no pētījumu posmiem, sākot no laboratoriskajiem pētījumiem līdz pat klīnisko pētījumu trešajai fāzei, vakcīnas izstrāde var iestrēgt, pētniekiem konstatējot kādu problēmu.
Jau pirms mēneša parādījušās ziņas, ka dažas pētnieku grupas, centienos ātrāk pārbaudīt potenciālo vakcīnu, izlaidušas kritisku posmu – eksperimentus uz dzīvniekiem.
Arī iepriekš slimību uzliesmojumi radījuši spiedienu "palaist vaļīgāk" standartus un ētisko regulējumu vakcīnu izstrādē, taču izlaist būtisku posmu, kur tiek pārbaudīta vakcīnas efektivitāte un drošums, pirms sākti klīniskie pētījumi uz cilvēkiem, ir riskanti, un šajā gadījumā riski var izrādīties lielāki nekā ieguvumi.
"Es saprotu, cik būtiski ir vakcīnu izstrādes procesu padarīt ātrāku kopumā, bet visa man pieejamā informācija šobrīd vedina domāt, ka Covid-19 vakcīna nav tas gadījums, kad to darīt," CNN komentē Hotezs.
Pašlaik Covid-19 vakcīnas izstrādē metušies tādi giganti kā "Johnson & Johnson" un "Sanofi", kā arī biotehnoloģiju nozares jaunie uzņēmumi, viens no redzamākajiem šajā sektorā ir "Moderna", kuras izstrādāto vakcīnu jau marta vidū sāka izmēģināt uz cilvēkiem. Tāpat klīnisko pētījumu fāzē ir arī Ķīnas uzņēmums "CanSino Biological", un šo projektu finansē valdība.
Klīniskos pētījumus aprīlī plāno uzsākt arī Vācijas uzņēmums "BioNTech" sadarbībā ar farmācijas nozares gigantu "Pfizer". Tāpat klīniskos pētījumus pavasarī plāno sākt "Inovio Pharmaceuticals" un "Novavax" – abas nelielās kompānijas pastāv jau vairākas desmitgades, bet līdz šim vēl nav izstrādājušas lietošanai apstiprinātas vakcīnas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
