ĢMO – veselībai bīstami mutanti uz tava šķīvja: zinātne vai muļķības?  (50)

Vienkārši un īsi paskaidrojot – ĢMO ir organisms, kurā ir ielikts gēns no kāda cita organisma. Nu, piemēram, tas var būt baktērijas gēns, kas ielikts kukurūzā.

"To izdara gēnu inženierijas laboratorijā, tātad gēnu laboratorijā izdala mēģenītē un pēc tam ar visādām sarežģītām metodēm ievada citā augā. Process ir diezgan sarežģīts, un varbūt arī tas cilvēkus baida, jo viņi neredz, kā tas top, un tas arī nav tik vienkārši izstāstāms," skaidro profesors Rostoks, piebilstot: "Man vienmēr licies pilnīgi iracionāli, ka cilvēkiem ir bail no ĢMO."

Vienlaikus mazāk dzirdam bažas saistībā ar tiem augiem, kuru šķirnes radušās selekcijas procesā. Turklāt, pat ja runājam par neapzināto selekciju, arī tā atstāj iespaidu uz gēniem.

"Neapzinātās selekcijas rezultātā cilvēki izvēlējās to vienu augu, kurš bija saldāks vai kuram bija labāka krāsa, vai kaķītim bija maigāks raksturs. Tā visa ir izlase, kas turklāt iedarbojas arī uz gēniem. Tika izlasīti tie indivīdi, kuri pēc tam izveidoja šķirnes, kuras bija mums kaut kādu iemeslu dēļ tīkamākas – vai nu garšīgākas, vai draudzīgākas, vai skaistākas. Veicot šo organismu izlasi, esam iedarbojušies arī uz šo organismu gēniem," klāsta Rostoks.

Atšķirībā no ĢMO, protams, šis process prasa daudz, daudz ilgāku laiku.

"Galvenās īpašības bija herbicīdu tolerance un insektu izturība pat pret jebkādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Mūsu platuma grādos šo kaitēkļu nav, tāpēc pie mums varbūt pat nav objektīva iemesla audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, bet Spānijā, Portugālē, ASV tas ir ļoti aktuāls jautājums. Taču tas nekad nenonāk līdz patērētājam. Beigās tas, ko viņš nopērk veikalā, maksā tikpat, ir tikpat kvalitatīvs un drošs. Viņš neredz labumu, toties redz iedomātos riskus," skaidro Rostoks.

"Ir bijušas dažas publikācijas, un daļa no tām jau ir atsauktas, kurās it kā parādīti ilgtermiņa negatīvi efekti," pauž eksperts. Viens no zināmākajiem un ĢMO pretinieku nometnē kā arguments bieži izmantotais ir pētījums par žurkām, kurām konstatēta paaugstināta audzēju veidošanās. "Sātans slēpjas detaļās," uzsver Rostoks (attēlā apakšā) un paskaidro: "Šīs šķirnes žurkām visām, neatkarīgi no tā, vai tās tiek barotas ar ĢMO vai nē, pēc diviem gadiem būs kaut kādi audzēji. Tam nav nekāda sakara ar ĢMO. Zinātnieks, kurš to pētīja, to ļoti labi zināja. Tas ir viens pētījums, kurš ir tik slikti uztaisīts un tik tendenciozs, ka par secinājumiem nevajadzētu uztraukties, jo no tā pētījuma neko secināt nevar."

Pēc tam šie pētījumi atkārtoti jau ar labāk izstrādātu metodoloģiju, un iegūti pavisam citi rezultāti, proti, hroniska ĢMO lietošana grauzējiem divus gadus ilgā laika posmā sliktus efektus uz veselību nerada.

Reizēm kā pretarguments tiek piesaukts tas, ka visi šādi pētījumi, kas apliecina ĢMO drošumu, noteikti esot lielo lauksaimniecības un biotehnoloģiju korporāciju finansēti.

"Ir arī otra puse. Daļa pētījumu, vismaz tas pētījums par žurkām, bija finansēti no dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas tostarp bija saistītas ar bioloģisko lauksaimniecību. Nekādā gadījumā negribu kaut ko sliktu teikt par bioloģisko lauksaimniecību, bet mēģināt savu pārākumu vai labumu parādīt uz kaut kā cita rēķina, tā, manuprāt, ir negodīga konkurence, tas nav smuki," norāda eksperts.

Uzticamu, labi izstrādātu pētījumu, kuros būtu pierādīta ĢMO negatīvā ietekme uz veselību, nav.

Ik pa laikam izskan arī bažas, ka ĢMO, kas noturīgi pret herbicīdiem un insekticīdiem, veicinās intensīvāku šo līdzekļu izmantošanu.

Vai ĢMO audzēšana ir novedusi pie palielināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas? "Ir pētījumi, kas parāda, ka gluži otrādi – lietošana ir samazinājusies," bilst Rostoks, un samazinājies gan apjoma ziņā, gan vides ietekmes ziņā.

"Man gan vārds "pesticīdi" nepatīk, jo tas nozīmē sabāzt vienā maisā pilnīgi visu – dažādas aktīvās vielas ar pilnīgi atšķirīgu iedarbību un kaitīgumu. Mēs runājam par "maisu, kurā iekšā ir neonikotinoīdi, un ir pierādījumi, ka tie tiešām ir kaitīgi bitēm."

"Protams, ka zemniekam sanāk lētāk nomiglot, nekā pēc tam graudus kaltēt. Taču tas nenozīmē, ka tas herbicīds ir slikts. Šis vienkārši nav pareizais pielietojums. Cilvēkiem raundaps nav kaitīgs, jo nav pat īsti mehānisma, saskaņā ar kuru tas varētu kaitēt. Tam ir ļoti specifiska mijiedarbība ar noteiktu enzīmu, kura cilvēka organismā nemaz nav. Tas nav briesmīgākais herbicīds, kas iespējams. Ir citi, kas ir daudz kaitīgāki," bilst Rostoks, bet atzīst, ka pētījumus šajā jomā, protams, vēl var turpināt.

Kopumā herbicīdu tolerantie ĢMO tiešām var nozīmēt, ka kaut kāds konkrēts herbicīdu lietojums palielināsies, taču būtiski, ka citu lietojums paralēli samazināsies, jo var lietot mazāku daudzumu dažādu herbicīdu – var pietikt ar vienu konkrētu.

Vai gēni, lietojot uzturā ĢMO, var nonākt arī tavā organismā? Vai ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana grauj ekosistēmu un, galu galā, vai ir veltīgi cerēt, ka ĢMO nākotnē atrisinās vismaz daļu no pārtikas krīzes? Par to vairāk vari uzzināt, klausoties podkāstu "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" vai "Google Podcasts".

Savukārt visus "Zinātne vai muļķības" rakstus un podkāstus atradīsi, klikšķinot te.