Manuskripts atradies Herkulānā ēkā, ko dēvē par "Villa dei Papiri" jeb "Papirusu villu" – tajā atrastas daudzu rakstu darbu paliekas. Ir versijas, ka šī villa ar prāvo bibliotēku, iespējams, bijusi filozofa Filodēma miteklis.
Kā šis rakstu darbs nokļuvis līdz pētniekiem? Tā ceļš līdz Francijas institūtam Parīzē, kur manuskripts glabājas vēl šodien, visu 2000 gadu laikā nav atklāts. Taču zināms, ka 1804. gadā tas atrasts un nodots Napoleonam Bonapartam, ar kura gādību darbs nonācis Francijas Institūtā.
Tas ir gandrīz pilnībā pārogļojies un nesalasāms. Kā raksta vietne "Live Science", 1986. gadā mēģināts papirusa rulli atritināt, taču tādējādi manuskripts vēl vairāk sabojāts. Pētnieki nolēmuši gaidīt, kad tehnoloģijas ļaus šo vēsturisko materiālu izlasīt nedestruktīvā veidā. Par laimi mūsdienās ir attīstītas tādas tehnoloģijas kā datortomogrāfija, ar kuras palīdzību nu zinātnieki uzkonstruējuši manuskripta trīsdimensiju digitālu modeli.
Pēc tam šos attēlus uzticēts pētīt mākslīgā intelekta algoritmam, kas ar līdzīgiem seniem manuskriptiem kā apmācības datu kopu uztrenēts atšķirt rakstības atstātus nospiedumus no pārējās apdegušās papirusa virsmas. Cilvēkam tas nav pa spēkam. Pagaidām gan visu manuskriptu izlasīt vēl nevar arī algoritms, taču ar katru nākamo iterāciju pētniekiem rakstītais atklājas arvien vairāk.
Šobrīd zināms, ka tas stāsta par senajiem valdniekiem, tostarp Aleksandra Lielā nāvi un viņa karavadoņiem, piemēram, Seleiku I Nikatoru un Kasandru. Izpētes autors, Mičiganas Universitātes klasisko studiju profesors Ričards Janko norāda, ka šis par "zudušo grāmatu" dēvētais darbs, iespējams, pat bijis aizlienēts. Vairums tekstu, kas atrasti "Papirusu villā", apsprieda filozofiskas tēmas, un autors bijis Filodēms. Taču šī darba tēma ir vēsture, bet autors – nezināms.
Viena no versijām ir, ka Filodēms šo darbu aizņēmies un izmantojis kā uzziņas materiālu, rakstot savu grāmatu, izdevumam "Live Science" skaidro Beilora Universitātes Teksasā klasisko studiju profesors Džefrijs Fišs. Šajā darbā Filodēms salīdzinājis valdniekus pirms Aleksandra Lielā ar tiem, kas valdījuši pēc viņa. Lielākoties agrīnie valdnieki atainoti pozitīvākā gaismā nekā tie, kas nākuši pēc Aleksandra Lielā.
"Papirusu villā" kopumā atrasti ap 1800 manuskriptu. Vairums no tiem smagi cietuši Vezuva izvirdumā. Jau pirms vairākiem gadiem pētnieki lūkojuši ar dažādām metodēm izlasīt kādu no fragmentiem, taču tas aizvien ir grūti, par spīti tehnoloģijām. Varbūt mākslīgais intelekts palīdzēs "Papirusu villas" bibliotēkas saturu pārskatāmā nākotnē digitalizēt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
