Septembrī NASA pirmo reizi aģentūras vēsturē tika pie svaigiem asteroīda paraugiem. Pagaidām informācija par pašiem paraugiem ir visai skopa, un tam ir labs iemesls. Pētnieki saskārušies ar problēmu, ja tā to var nosaukt.
"Sākotnējā no asteroīda "Bennu" ievāktā materiāla kūrēšana vedas daudz lēnāk par ieplānoto, bet vislabākā iemesla dēļ – parauga ir pārpārēm. Kad tika noņemts TAGSAM (parauga ievākšanas mehānisma "Touch-and-Go Sample Acquisition Mechanism") vāks, bija redzams, ka materiāla ir ļoti, ļoti daudz," vēstīts NASA blogā. Tas nozīmē, ka TAGSAM izjaukšana būs jāveic lēnām un metodiski, lai no katras gropes un kaktiņa izdabūtu ārā pēdējo gramu vērtīgā materiāla.
Jau pirms trim gadiem, kad tika veikts pats parauga paņemšanas manevrs, NASA speciālisti sprieda, ka zināms daudzums "Bennu" putekļu varētu būt nonākuši arī TAGSAM mehānismos ārpus pašas paraugiem paredzētās tvertnes. Taču tobrīd nebija nekādu iespēju uzzināt, cik daudz materiāla klāj citas virsmas. Nu izrādās, ka daudz vairāk, nekā zinātnieki bija cerējuši.
"Šī ir vislabākā "problēma", ar ko mēs varējām saskarties. Materiāla ir tik daudz, ka tā savākšana prasīs ilgāku laiku," prieku pauda misijas "OSIRIS-REx" pārstāvis Kristofers Snīds.
Sākumā tiks veikta galvenā nodalījuma ārpusē esošā materiāla ātra analīze, izmantojot dažādas pētniecības metodes – elektronu mikroskopu, rentgendifraktometriju un citus. Tie sniegs vispārēju informāciju par materiāla sastāvu. Galvenais nodalījums ar lielāko daudzumu materiāla tiks atvērts tuvāko nedēļu laikā – visa paraugu ņemšanas iekārta TAGSAM tiks ievietota un izjaukta atsevišķā, no ārējās vides pilnībā izolētā nodalījumā, lai nepiesārņotu asteroīda paraugus ar vietējo materiālu.
Svaigi, Zemes atmosfēras nepiesārņoti asteroīda paraugi ir laika kapsula ar vēstījumu no šīs senās pagātnes. Daļa pētnieku arī cer, ka "Bennu" paraugi ļaus arī noskaidrot, kā uz Zemes nonācis ūdens vai pat dzīvībai nepieciešamie "būvmateriāli", piemēram, aminoskābes. To dēvē par panspermijas teoriju – tās piekritēji uzskata, ka pirmās dzīvībai raksturīgās un dzīvību veidojošās organiskās vielas uz Zemes nonāca no kosmosa, nevis radās uz Zemes bioķīmisku procesu rezultātā no vienkāršākiem savienojumiem.
Iepriekš paraugus no asteroīda mājās atveduši bija tikai japāņi, ne NASA. Šogad arī uzzinājām, ka uz Japānas Kosmosa aģentūras JAXA apciemotā asteroīda "Rjūgū" atrodamas dažādas organiskas molekulas, no kurām dažas ir arī aminoskābes – savienojumi, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
