Pat ar efektīvu vakcīnu arsenālā jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas iegrožošana varētu izrādīties liels izaicinājums, bažas pauduši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis. Pamatu bažām vieš gan tas, cik efektīvi lielā apjomā varētu saražot vakcīnu, gan tas, cik efektīvas būtu apgādes ķēdes, lai vakcīnu īsā laika posmā izplatītu visā pasaulē. Visbeidzot satraukums ir arī par vakcīnu pretinieku kustību. "Gatavojies vakcīnu informācijas karam", šonedēļ vēsta virsraksts "The New York Times", uzsverot – kaut vakcīna pret Covid-19 vēl ir miglainās tālēs, tas neliedz vakcīnu pretiniekiem jau tagad biedēt ar gaidāmajām blaknēm vai pat vispasaules sazvērestību, kuru diriģējot Bils Geitss.
Tas, cik drīz dzīve varēs atgriezties normālās sliedēs gan tādās pandēmijas smagi skartās valstīs kā ASV, gan vispār pasaulē, lielā mērā var būt atkarīgs no efektīvas vakcīnas un tā, cik veiksmīgi tā tiks izplatīta un likta lietā. Vakcīnu izstrāde ir ilgstošs process un normālos apstākļos no pētījumu uzsākšanas līdz vakcīnas nonākšanai apritē paiet vairāk nekā desmit gadi. Šī brīža situācija, protams, nav "normāli apstākļi", bet pat šādā supertempā, pie vakcīnas strādājot daudzām zinātnieku komandām visā pasaulē, ir zināmi limiti, cik ātri to var radīt, pārbaudīt tās efektivitāti un drošumu, saražot un reģistrēt (pieņemot ideālo scenāriju, ka visos šajos posmos nav nekādas aizķeršanās).
ASV galvenā amatpersona infekciju slimību jautājumos Entonijs Fauči ASV Senātu otrdien brīdināja, ka vakcīna pavisam noteikti nebūs gatava līdz jaunā semestra sākumam, un par klātienes mācībām ierastā režīmā lielas cerības lolot nevajag.
"Pat šajā ātrumā mēs neredzam iespēju, ka vakcīna var būt tas faktors, kas ļaus skolēniem šogad atgriezties skolās," komentēja Fauči.
Pat ja vakcīna tiktu radīta tuvākā gada laikā un izturētu visus klīniskos testus, tiktu reģistrēta ražošanai, jārēķinās ar daudz citiem faktoriem – politiskiem, finansiāliem, loģistikas faktoriem, pat tādiem tikai šķietami triviāliem jautājumiem, vai pietiks stikla ampulu un šļirču masveida imunizācijai.
Būtiskas bažas vieš arī pieredze ar jau esošām vakcīnām pret citām slimībām.
"Domāju, ka neviens nevar paredzēt, kad un vai šī slimība izzudīs. Mums ir viena liela cerība – atrast efektīvu vakcīnu, kuru varam izplatīt visiem, kam tā nepieciešama. Tad mums ir izredzes uzveikt vīrusu. Taču šai vakcīnai jābūt ļoti efektīvai un ļoti pieejamai, un tā arī reāli jālieto. Mums šobrīd pasaulē ir dažas ļoti efektīvas vakcīnas, ar kurām varētu pilnībā izskaust citas slimības, bet mēs šīs vakcīnas nelietojam," situāciju preses konferencē trešdien ieskicēja PVO pārstāvis Maiks Raiens (attēlā), kurš organizācijā atbild par veselības ārkārtas situācijām.
ASV pēdējās nedēļas ir Covid-19 pandēmijas epicentrs, un tur bojā gājuši jau vairāk nekā 84 tūkstoši cilvēku – aptuveni 28% no visā pasaulē reģistrētajiem upuriem (14. maija statistikas dati no Džona Hopkinsa universitātes). Aplēses ir dažādas, taču caurmērā tiek prognozēts – lai ASV apturētu vīrusu, 50–70% Savienoto Valstu iedzīvotāju jābūt imūniem, vai nu dabiskā ceļā vai ar vakcīnas palīdzību.
Saskaņā ar dažādām aptaujām, no piektdaļas līdz pat divām piektdaļām amerikāņu ir visai rezervēti uzskatos par vakcīnu drošumu. Gadījumā, ja tuvāko gadu laikā mums būs efektīva vakcīna pret Covid-19, lietderība tiks apdraudēta tad, ja būtiska daļa no vakcīnu pretiniekiem atteiksies vakcinēties.
"Morning Consult" veiktā aptaujā 64% amerikāņu atzinuši, ka vakcinētos pret Covid-19. To būtu gatavi darīt 80% cilvēku vecumā virs 64 gadiem, bet vien nedaudz vairāk par pusi cilvēku vecuma grupā no 35-44 gadiem.
Vakcīnu pretinieku grupas skaita ziņā ir nelielas, bet tādu ir daudz, un to komunikācijas stratēģija bieži vien meistarīga un efektīva, tādējādi vēstījumi sasniedz plašu publiku.
Džordža Vašingtona universitātes pētnieks Nīls Džonsons, kura pētījums publiskots trešdien izdevumā "Nature", ar kolēģiem jau pirms pasaule uzzināja par SARS-CoV-2 vīrusu, sāka pētīt un kartēt vakcīnu un to pretinieku kopienas sociālajā tīklā "Facebook", apkopojot datus par vairāk nekā 1300 lapām, kurām kopumā seko 85 miljoni cilvēku. Nu šīs grupas, protams, fokusu ātri "pārsviedušas" uz pašreizējo aktualitāti – Covid-19 pandēmiju.
Džonsons un kolēģi secināja, ka vakcīnu pretinieku kopienas, kaut skaitliski mazākas, ir ļoti aktīvas diskusijās daudzās citās lapās un kopienās, kur temats par vakcīnu drošumu ir aktuāls – jauno vecāku kopienās, izglītības iestāžu kopienās un tamlīdzīgi. Savukārt tās "Facebook" kopienas, kuras uzsver vakcīnu lietderību, to pamatojot ar zinātniskiem pierādījumiem, bieži vien nav klātesošas "galvenajā cīņas laukumā par sabiedrības atbalstu", proti, jau minētajās vecāku kopienās un citās līdzīgās.
Piemēram, 2019. gada masalu uzliesmojumu laikā vakcīnu pretinieku lapas savā komunikācijā un tīklošanas centienos bija ļoti efektīvas. Ekstrapolējot masalu uzliesmojuma laikā novērotās tendences, simulētie scenāriji ieskicē bēdīgu ainu – tuvāko desmit gadu laikā vakcīnu pretinieku vēstījumi tīmeklī varētu dominēt.
Šis pētījums parāda, ka vakcīnu atbalstītāju komūna pārsvarā sarunājas savā starpā un "neiziet uz āru", proti, nekomunicē un nereaģē uz citiem naratīviem tīmeklī, jo īpaši neizlēmušo vidū (proti, to, kuri jau nav vai nu vakcīnu atbalstītāji vai pārliecināti pretinieki), Džonsona un kolēģu darbu komentē "Vaccine Confidence Project" vadītāja Heidi Larsona.
Vakcīnu atbalstītāju vēstījums ir vienkāršs – tās glābj dzīvības, un dati to apliecina. Savukārt vakcīnu pretinieku vēstījumi mēdz būt ļoti personalizēti, emocionāli, uzrunāt konkrēto cilvēku. Tie ne vienmēr ir balstīti uz iebiedēšanu, ka "vakcīnas tevi nogalinās", bet uzrunā emocionāli – "vai tu mīli savus bērnus?", komentē Larsona un norāda uz nepieciešamību par sabiedrības veselību atbildīgajām iestādēm veidot labāku dialogu ar vakcīnu jautājumā neizlēmušajiem cilvēkiem, nevis vienkārši mēģināt pārliecināt vakcinēties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
