Izskan vēl viena versija par mistiskā Saules sistēmas viesa 'Oumuamua' izcelsmi  (19)

Laika novērojumiem nebija daudz – astronomi šo objektu fiksēja vien tad, kad tas jau lidoja garām Saulei un ar ātrumu aptuveni 315 tūkstoši kilometru stundā strauji bija ceļā prom no Saules sistēmas. Kas tad īsti ir neparastās formas objekts "Oumuamua" – komētas atlieka, varbūt neliels asteroīds? Debates par to aizvien notiek. Skaidrs ir vien tas, ka šis objekts mērojis garu ceļu, un arī tā nosaukums – "Oumuamua" – no havajiešu valodas aptuveni tulkojams kā "vēstnesis no pagātnes". Nu Arizonas Štata universitātes Zemes un kosmosa izpētes nodaļas astrofiziķi Stīvens Dešs un Alans Džeksons piedāvā vēl vienu versiju – "Oumuamua" varētu būt Plutonam līdzīgas pundurplanētas atlūza.

Sākotnējā versija par komētu vai tās atliekām bija saprotams minējums – komētas var pamest savas "mājvietas" citu zvaigžņu sistēmās, kad dažādu citu objektu gravitācijas spēku ietekmē tiek izmainīta to orbīta. Otrā jebkad novērotā starpzvaigžņu telpas viešņa mūsu Saules sistēmā bija tieši komēta –2I/Borisov. Taču "Oumuamua" nebija nedz komētai raksturīgās "astes" (tāpēc tika spriests, ka tā varētu būt vien komētas kodola atlieka), kā arī tās lidojuma ātrums neliecināja par labu versijai par komētu. "Oumuamua" no komētām atšķīrās vairākos veidos, tostarp ar tās salīdzinoši zemo ātrumu, ar kādu tā ielidoja Saules sistēmā. Ja tā būtu ceļojusi cauri starpzvaigžņu telpai vairāk nekā miljardu gadu, ātrumam jābūt lielākam. Arī forma bija visai neparasta – kas līdzīgs milzīgai pankūkai (cigāram, ja skatās no sāna), nevis komētu kodoliem, kuri ir gluži kā gigantiskas kosmosa ledus bumbas.

"Daudzos aspektos "Oumuamua" tik tiešām atgādināja komētu, taču dažos citos tā bija gana savdabīga, lai ap šo objektu rastos zināma mistērijas aura, veicinot spekulācijas par to, kas īsti šis objekts ir," paziņojumā presei skaidro Dešs.

Vēl viens būtisks aspekts, kas Dešam un Džeksonam ļāva izdarīt augstāk minēto secinājumu par "Oumuamua" kā pundurplanētas atlūzu, ir saistāms ar tā dēvēto "raķetes efektu". Proti, kad šādi objekti, tostarp arī komētas, lido garām Saulei (vai jebkurai citai zvaigznei), šo objektu ledus iztvaiko. Tieši šis efekts rada komu (gāzu un putekļu apvalku) un reizēm arī asti, ko varam labi novērot. Tāpat tas piešķir objektam paātrinājumu – gluži kā tāds raķešdzinējs. "Oumuamua" gadījumā novērotais paātrinājums, kad objekts bija aiztraucies garām Saulei, bija lielāks nekā parasti novēro komētām. Tas lika pētniekiem secināt – "Oumuamua" ledus sastāvs pēc uzbūves varētu būt atšķirīgs.

Iepriekš tika spriests, ka šo paātrinājumu "Oumuamua" varētu būt piešķīrusi ūdens ledus iztvaikošana, taču Dešs un Džeksons secināja – vislabāk novērotajam "Oumuamua" paātrinājumam un kustībām atbilst slāpekļa ledus iztvaikošana. Arī objekta reflektivitāte atbilst jau mums zināmiem objektiem, kas veidoti no slāpekļa ledus. Mūsu Saules sistēmā gan pundurplanēta Plutons, gan Saturna pavadonis Titāns ir bagāti ar slāpekļa ledu. Tādējādi pētnieki izvirza versiju, ka "Oumuamua" varētu būt Plutonam līdzīgas planētas atlūza, kas trieciena (meteorīts, sadursme ar citu prāvu objektu) rezultātā atdalījusies no planētas un laika gaitā atceļojusi līdz mums. Līdzīgas sadursmes novērotas arī Saules sistēmā. Neptūns pirms vairākiem miljardiem gadu "aizmigrēja" tālāk no Saules līdz savai pašreizējai orbītai Koipera joslas iekšmalā. Rezultātā visai prāvās planētas gravitācijas ietekmē daudzi Koipera joslas objekti – pārpalikumi no Saules sistēmas planētu veidošanās – sadūrās cits ar citu. Ja šāds process varēja notikt mūsu Saules sistēmā, ir ļoti iespējams, ka tāds noticis arī kādā citā planētu sistēmā. "Tas nozīmē, ka "Oumuamua" varētu būt pirmais citas zvaigznes sistēmā veidojušās eksoplanētas paraugs, kas nonācis līdz mums," raksta pētījuma autori.

"Ja tas ir veidots no sasaluša slāpekļa, tas palīdzētu izskaidrot arī objekta neparasto, plakano formu, ārējiem sasaluša slāpekļa slāņiem pakāpeniski iztvaikojot," raksta zinātnieki, salīdzinot objekta formas veidošanos ar ziepju gabala "saplakšanu" lietošanas laikā. Pēc palidošanas garām Saulei "Oumuamua" varētu būt zaudējis pat vairāk nekā 90 procentus savas masas, kas tam bija, ielidojot Saules sistēmā.

Tā arī par "Oumuamua" izskanēja versija, ka tas patiesībā varētu būt inteliģentu dzīvības formu radīts objekts. Tostarp šādu versiju izteica ne jau tikai saujiņa citplanētiešu un zinātniskās fantastikas entuziasti kādā interneta formumā, bet arī visai pazīstams Hārvarda Universitātes astronoms Avi Lēbs, kurš savā grāmatā "Extraterrestrial: The First Sign of Intelligent Life Beyond Earth" spekulē, ka tā varētu būt citplanētiešu būvēta zonde. Lieki teikt, ka Lēba versiju liela daļa kolēģu astronomu neuzņēma gluži ar atplestām rokām, bet gan veltīja tai visai skarbu kritiku.

Savukārt, ja taisnība ir Dešam un Džeksonam, kura izpētīto vari lasīt "Advancing Earth and Space Science", klikšķinot šeit un šeit, zināmā mērā "Oumuamua" ir citplanētietis. Tikai ne gluži dzīvu būtņu radīts, bet vienkārši Plutonam līdzīgas planētas atlūza.