Uz asteroīda "Rjūgū" atrodamas dažādas organiskas molekulas, no kurām dažas ir arī aminoskābes – savienojumi, kuriem ir liela nozīme dzīvības procesos. Zinātnieki nupat izpētījuši Japānas kosmosa aģentūras JAXA zondes atvestos paraugus un uzzinājuši, no kā īsti sastāv "Rjūgū".
Šis asteroīds atklāts 1999. gadā, un to paveica amerikāņi. Taču plašāku vērību apmēram 900 metrus lielais asteroīds ieguva tad, kad JAXA to izvēlējās par mērķi zondes "Hayabusa2" misijai. Priekšgājējas "Hayabusa" iedvesmoti, japāņi lūkoja vēlreiz paņemt paraugus no kāda Zemei tuva asteroīda, un "Rjūgū" šķita labs kandidāts.
Zonde tika palaista 2014. gadā, bet kapsula ar ievākto materiālu Zemi atkal sasniedza 2020. gada izskaņā. Materiāla gan nebija daudz – 5,4 grami, ieskaitot gāzes. Tāpēc ar vērtīgo materiālu jādarbojas uzmanīgi un taupīgi. Parasti analīzē izmanto vien dažus desmitus miligramus materiāla, pārējo atstājot citiem projektiem un citām pētnieku komandām. Šajā darbā apmēram 30 miligrami materiāla tika pētīti laboratorijās gan Japānā, gan ASV, gan Eiropā. Šī ir pirmā organiskās ķīmijas analīze, kas veikta "Rjūgū" paraugiem.
Paraugs satur vairākas tā saucamās prebiotiskās organiskās molekulas, tostarp dažas aminoskābes, kuras piedalās dzīvības procesos, regulē ķīmiskās reakcijas dzīvās būtnēs un, piemēram, piedalās muskuļaudu veidošanā. Protams, šīs aminoskābes var rasties arī abiotiskos jeb ar dzīvību nesaistītos ķīmiskos procesos. Bet tomēr – organisku molekulu atrašana uz asteroīda stiprina tā dēvēto molekulārās panspermijas jeb kvazipanspermijas hipotēzi. Šī hipotēze izvirza domu, ka dzīvībai nepieciešamās organiskās vielas uz Zemes ieradušās tieši šādā veidā, ar asteroīdiem no kosmosa. Ja šai pieejai ir visai labs pierādījumu segums, tad klasisko panspermijas hipotēzi gan vairums zinātnieku uzskata par ļoti maz ticamu. Tā paredz, ka ar asteroīdiem uz Zemes nonākušas ne tikai organiskas molekulas, bet jau šūnas vai mikroskopiskas dzīvas būtnes.
"Rjūgū" paraugos atrastās molekulas liecina, ka asteroīdu virsma pietiekami labi pasargā šādus savienojumus skarbajos kosmosa apstākļos, piemēram, no kosmiskās radiācijas.
Interesanti, ka uz asteroīda atrastas arī organiskas prebiotiskās molekulas, kas veidojas šķidra ūdens klātbūtnē. To vidū bija gan policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, gan dažādas organiskās skābes.
Tas, kas uz "Rjūgū" netika atrasts, ir cukuri un tādi DNS un RNS veidojoši komponenti, kas jau atrasti uz citiem ar oglekli bagātiem asteroīdiem. Iespējams, šie savienojumi uz "Rjūgū" ir, taču tik nelielā daudzumā, ka ar dažiem desmitiem miligramu materiāla nav pietiekami, lai tos atrastu. Tāpēc būs interesanti sagaidīt, ko pavēstīs paraugi no NASA misijas "OSIRIS-REx" – zonde ar asteroīda "Bennu" materiālu jau ir atceļā uz Zemi, kuru sasniegs šogad. NASA zondei arī izdevās ievākt lielāku daudzumu materiāla.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
