Izskatās pēc lidmašīnas, taču spārni pārāk īsi, lai šāds milzis spētu lidot. Vai tas ir jocīgs kuģis? Vai vēl nepabeigta lidmašīna, kurai spārni vēl tikai top? Vai tomēr šis ir jau pabeigts projekts un pavisam citas sugas "zvērs"? 1967. gadā ASV izlūkdienestiem nācās pamatīgi palauzīt galvu par to, kas īsti ir transportlīdzeklis, ko Kaspijas jūras piekrastē nobildējis spiegošanas programmas "Corona" satelīts. Skaidrs bija tikai tas, ka skaidrības ir visai maz – neko tādu amerikāņi iepriekš nebija redzējuši. Hruščovs pat it kā esot dižojies, ka PSRS rīcībā ir "laivas, kas spēj lēkt pāri tiltiem". Runa ir par kādreiz slepeno un no inženiertehniskā viedokļa tolaik ļoti inovatīvo ekranoplānu programmu. Vislabāk zināmais programmā tapušais aparāts vēlāk neoficiāli tika nokristīts par Kaspijas jūras briesmoni.
1966. gadā, kad ekranoplāns KM jeb "Korabļ-maket" ("Kuģis-prototips") piedzīvoja savu pirmo lidojumu, lielāka lidaparāta par to pasaulē nebija. Pat ekscentriskā Hovarda Hjūza, viena no bagātākajiem cilvēkiem ASV pagājušā gadsimta vidū, sapņu projekts – ikoniskais lidaparāts "Hughes H-4 Hercules" ar palamu "Egles zoss" (jo bija taisīts galvenokārt no koka) – bija krietni īsāks un vieglāks. KM bija iespaidīgus 92 metrus garš, bet spārnu plētums – vien nepilni 38 metri. Interesanti, ka horizontālais astes spārns bija teju tikpat garš.
Šis milzis bez kravas svēra 240 tonnas, bet ar kravu – vairāk nekā 540 tonnas. Lai visu gigantisko masu iekustinātu un, pats galvenais, izceltu ārā no ūdens, bija nepieciešami 10 jaudīgi dzinēji. Astoņi no tiem izvietoti virs pilotu kabīnes un priekšā spārniem, bet to radītā plūsma tika vērsta lejup zem spārna, tādējādi radot nepieciešamo "gaisa spilvenu", lai vēl salīdzinoši nelielā ātrumā kuģi izceltu no ūdens. Kolīdz uzņemts kursēšanas ātrums, kuģa noturēšanai virs ūdens esot pieticis ar diviem astes daļā izvietotajiem reaktīvajiem dzinējiem, jo "gaisa spilvenu" zem spārniem nu radīja tā saucamais zemes (ūdens gadījumā varbūt korektāk teikt virsmas) tuvuma efekts.
Atkarībā no tā, kādi bija laika apstākļi un viļņu augstums, KM spēja traukties četru līdz 14 metru augstumā virs ūdens ar maksimālo ātrumu 500 kilometri stundā, bet kursēšanas ātrums bijis ap 430 kilometriem stundā. Daudz ātrāk, nekā spēj pasaulē ātrākie kuģi, un ar lielāku kravnesību nekā tā laika lidmašīnām.
CIP nobildē, bet nezina – ko tieši
Kaut 60. gados visa programma un pat vārds "ekranoplāns" bija slepens un plašākai publikai nezināms, kā arī KM pēc pabeigšanas pa Volgas upi līdz Kaspijas jūrai tika pārvietots nomaskēts un tikai naktīs, amerikāņi par to, ka aiz dzelzs priekškara top kaut kas neparasts, uzzināja jau nepilnu gadu pēc KM pirmā lidojuma.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
