Ir 95 procentu iespējamība, ka laikā no 2025. līdz 2095. gadam izzudīs okeāna straumes, kas būtiski ietekmē klimatu ap Atlantijas okeānu, secināts Kopenhāgenas universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā. Kamēr daži šausminās, ka jau pēc diviem gadiem tropi kļūs ievērojami karstāki, bet ziemeļvalstīs biežāk būs jāsaskaras ar vētrām, zinātnieki uzskata – būtiskas pārmaiņas notiks gadsimta vidū. Tā, protams, arī nav ļoti iepriecinoša prognoze.
Pētnieki skaidro, ka gadījumā, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas paliks esošajā līmenī, visticamāk, 2057. gadā Atlantijas okeāna straumes, kas palīdz izlīdzināt aukstās un karstās gaisa masas starp Ziemeļatlantiju un tropiskajiem reģioniem, pilnībā apstāsies.
"The Guardian" skaidro, ka Atlantijas okeāna straumju apstāšanās ietekmēs laikapstākļus dažādos pasaules reģionos – varētu būtiski samazināties nokrišņu daudzums, kas ievērojami samazinātu pārtikas pieejamību miljardiem cilvēku Indijā, Dienvidāfrikā un Rietumāfrikā. Eiropā pazeminātos gaisa temperatūra un būtu daudz vairāk vētru. Ziemeļamerikas austrumu krastā ievērojami celtos ūdens līmenis. Tāpat vēl vairāk apdraudēti būtu par pasaules plaušām sauktie Amazones lietus meži, kā arī ledāji Antarktikā.
"Manuprāt, mums vajadzētu būt ļoti satrauktiem," uzskata pētījuma vadītājs, Kopenhāgenas universitātes profesors Pēters Ditlevsens, "tās būtu ļoti, ļoti lielas pārmaiņas. AMOC (Atlantic Meridional Overturning Circulation – termins, kas raksturo Atlantijas okeāna ūdeņu plūsmu ziemeļu un dienvidu virzienos) nav apstājusies jau 12 000 gadu." Tas ir viens ko kritiskākajiem klimata pārmaiņu punktiem, par ko noraizējušies daudzi zinātnieki.
2022. gadā veikts pētījums liecina, ka, ņemot vērā globālās sasilšanas tempu, vairs nav iespējams apstādināt sekojošus procesus:
- Atlantijas okeāna straumju plūsmas (AMOC) apstāšanos;
- Grenlandes ledāju izzušanu;
- Ļoti strauju ar oglekli bagātu ledāju kušanu.
Kopenhāgenas universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Nature Communications", izmantoti ūdens virsmas temperatūras dati par laika posmu no 1870. gada, lai atspoguļotu Atlantijas okeāna straumju spēka izmaiņas laika gaitā. Analīze balstīta uz to, ka siltumnīcefekta gāzu apjoms pieaugs tādā pašā tempā, kā tas noticis līdz šim. Ja emisiju apjoms, pateicoties izmaiņām klimata politikā, sāks samazināties, pasaulei varētu būt nedaudz vairāk laika, lai noturētu vidējo gaisa temperatūru zem punkta, kas tiek uzskatīts par kritisku Atlantijas okeāna ūdens straumju nepārtrauktībai.
Iepriekš gan uzskatīts, ka Atlantijas okeāna straumes neapstāsies līdz pat šī gadsimta beigām. Potsdamas klimata ietekmes pētījumu institūta pētnieks Niklass Boerss jau 2021. gadā brīdināja par pazīmēm, kas liecina par Atlantijas okeāna straumju apstāšanos. Viņš "The Guardian" skaidro, ka jaunā pētījuma rezultāti, protams, ir ļoti satraucoši, tomēr jāņem vērā, ka pētījumā izmantotie dati, kā arī lūzuma punkta modelis ir ļoti vienkāršoti un rada pietiekami daudz neskaidrību, lai noteiktu patiešām precīzu neatgriezenisko pārmaiņu punktu.
Arī Londonas Universitātes koledžas profesors Deivids Tornalijs norāda uz trūkumiem un nenoteiktībām pētījumā, uzsverot, ka tālāka izpēte ir ļoti būtiska: "Ja statistika ir spēcīga un veids, kā aprakstīta AMOC darbība ir precīza, šis ir ļoti satraucošs rezultāts."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
