Zonde "Cassini", kas līdz 2017. gadam no attāluma pētīja Saturnu un tā mēnešus, ļāva zinātniekiem noskaidrot – Encelads ir ledus pasaule, kurā dziļi zem biezas ledus kārtas ir okeāns. "Cassini" šī mēneša dienvidu puslodē fiksēja ledus kristālu geizerus, kas šaujas kosmosā no plaisām ledus segā. Šis Encelada "izspļautais" materiāls tostarp veido vienu no Saturna gredzeniem – E gredzenu (otro Saturna gredzenu pēc kārtas, ja skaita no ārpuses).
Zonde savas misijas laikā Enceladam pietuvojās vairākkārt, un vienreiz pavisam tuvu – tikai 504 kilometru attālumā. Tas ir vien par 100 kilometriem tālāk nekā Zemi apriņķo Starptautiskā kosmosa stacija un tuvāk nekā Habla kosmiskais teleskops. Kā izrādījās, šie ledus geizeri nesastāv no ledus kristāliem vien. Tajos atrasts arī molekulārais ūdeņradis un vairāki oglekli saturoši savienojumi, tostarp metāns.
Tāpēc zinātnieki spriež, ka okeānā zem ledus segas varētu būt hidrotermiska aktivitāte un hidrotermiskas ķīmiskas reakcijas. Uz Zemes šādos apstākļos dziļi okeāna dzīlēs, kur Saules gaisma neiespīd, ir mikroorganismu attīstībai labvēlīga vide. Taču nezināsim, iekams nepārbaudīsim. Tāpēc NASA Reaktīvās kustības laboratorijas zinātnieki izstrādā un izmēģina paviam jauna tipa zondi.
Parasti kosmosa zondes ir vai nu mākslīgie pavadoņi, kas apriņķo kādu planētu vai mēnesi, nekustīgas zondes uz planētas virsmas, vai roveri ar riteņiem. Un, protams, lieliskais drons "Ingenuity", kas pārspējis visas cerības un jau divus gadus lidinās Marsa retinātajā atmosfērā. Taču ko teiksiet par robotisku čūsku? Tieši šādu dizainu kā Encelada izaicinošajiem apstākļiem vispiemērotāko izstrādā NASA inženieri, kuri pirms dažām dienām publicēja video izlasi ar robota un tā dažādo versiju izmēģinājumiem.
Prototips ir apmēram piecus metrus garš un sver nepilnus 100 kilogramus. Robots veidots no atsevišķiem posmiem un pārvietojas ar dzenskrūvēm, kas izvietotas posmu savienojumos. Tas ļauj robotčūskai pārvietoties gan pa smiltīm, gan biezu sniega segu, gan gludu ledu, gan apliekties ap šķēršļiem un pat peldēt zem ūdens.
Ja šī misija īstenotos, tad visinteresantākie būtu atklājumi tieši zem ledus kārtas. Robotčūskai būtu jātiek pie kādas atveres ledū vietās, kur "Cassini" fiksēja Encelada geizerus spļaujam kosmosā ledus kristālus un ūdeņradi. Zonde atklāja vairāk nekā 100 šādus geizerus, tāpēc būtu arī visai plašas iespējas izvēlēties visdrošāko un piemērotāko, caur kuru mēģināt pakļūt zem ledus segas.
Kā nesen vēstīts, NASA iekšienē arī perspektīvām un interesantām misijām bieži nākas cīnīties "ar zobiem un nagiem" par budžetu, un bieži prioritāšu saraksta augšgalā esošie projekti pārsniedz savu budžetu, kā rezultātā NASA apcērp finansējumu un pat iesaldē citus projektus. Nav izslēgts, ka šāds liktenis piemeklēs arī robotčūsku. Taču nav ko bēdāties pirms laika.
Inženieri turpina cītīgi strādāt pie prototipa pilnveides un plāno to prezentēt 2024. gada rudenī. Ja misija tiktu apstiprināta, ceļš līdz Enceladam vien prasītu 12 gadus, tāpēc labākajā gadījumā pirmos rezultātus mēs saņemtu ap 2040. gadu. Bet – pat ja čūska nedosies uz Saturna apkaimi, šis dizains var izrādīties noderīgs daudz tuvāk Zemei – to var izmantot arī Marsa polāro reģionu pētīšanā. Vai pat tepat uz Zemes, sūtot šādus robotus dziļi ledāju plaisās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
