Vēl līdz 14. maijam vari pagūt visādās ķibelēs un nebūšanās vainot Merkuru, kurš šobrīd ir retrogrādā. Šo frāzi dzirdējuši un reizēm pat jokojot izmanto arī tie, kas ar astroloģiju uz "jūs". Ja nepagūsi, nesatraucies! Merkurs retrogrādā būs arī augustā un septembrī, kā arī decembrī. Un vispār – lielāko daļu gada kāda no Saules sistēmas planētām ir retrogrādā. Ko tas nozīmē no astronomijas (nevis astroloģijas) viedokļa un kāpēc absolūti neko nemaina mūsu dzīvēs? Dažas vienkāršas vizualizācijas palīdzēs saprast.
Starp citu, ja nu kāds pievērš šīm lietām uzmanību, tad 4. septembris vispār būs kārtīgs retrogrādu festivāls. Šajā laikā sešas Saules sistēmas planētas būs retrogrādā. Ja nabaga Plutons 2006. gadā nebūtu "pazemināts amatā" par pundurplanētu, tad septiņas. Marss retrogrādā ir reizi divos gados. Bet Saulei tuvākā planēta Merkurs – trīs līdz četras reizes gadā. Kas tas vispār ir?
Visas planētas ap Sauli riņķo vienā virzienā. No mūsu skatu punkta planētas naksnīgajās debesīs kustās no rietumiem uz austrumiem, vai, ja mēs raudzītos uz Saules sistēmu kā lielu pulksteņa ciparnīcu, tās kustas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Kad planēta ir retrogrādā, tā uz brīdi šķietami maina kustības virzienu, uzmet cilpu vai līkločus un kādu brīdi kustas no austrumiem uz rietumiem, proti – atpakaļ. Atslēgas vārds ir" šķietami". Planētas savu kustības virzienu ap Sauli, protams, nemaina un negrasās mainīt. Mums tā tikai izskatās tādēļ, ka planētas ap Sauli riņķo dažādā attālumā un dažādā ātrumā. Kad Merkurs, kas Sauli apriņķo reizi 88 dienās, "noķer" un apsteidz Zemi, pār debesjumu tas šķietami uz laiku sāk virzīties pretējā virzienā.
Merkura kustību ar neapbruņotu aci novērot nevaram, taču Marsa gan. Tāpēc nav brīnums, ka mūsu priekšteči no laikiem, kad vēl nebija izpratnes par planētu kustību ap Sauli, šiem notikumiem varēja piešķirt kādu šķietami būtisku nozīmi.
Planēta, kas ilgu laiku virzījusies uz vienu pusi, nu sāk kustēties uz otru pusi un uzmet dīvainus līkločus, pirms atkal viss nostājas savās vietās. Skaidrs taču, ka šajā laikā kaut kas nav īsti riktīgi, vai ne? Tomēr tā ir vien ilūzija, un planētu kustībā nekas nemainās. Gluži kā mūsu dzīvēs, kaut astroloģija lūko šiem notikumiem piedēvēt kādu īpašu nozīmi. Ja pafantazējam un iedomājamies, ka ir jau 2040. gads un uz Marsa izveidotas pirmās cilvēku kolonijas, vai arī astronauti ķibeles "norakstīs" uz to, ka Zeme ir retrogrādā?
Foto: NASA/JPL-Caltech
Un tomēr astroloģija arī mūsdienās daudzu cilvēku dzīvēs ieņem zināmu lomu. Kāpēc tā notiek, to pirms dažiem mēnešiem podkāstā "Zinātne vai muļķības" taujājām dezinformācijas pētniekam Mārtiņam Hiršam un informācijas uztveres pētniekam Mārtinam Priedolam.
Bez šaubām, debess ķermeņi mūsu dzīvi ietekmē. Tikai ne tādā veidā, kā to apgalvo astrologi. Mēness ir atbildīgs par plūdmaiņām Zemes okeānā, un bez Saules mēs vispār te nebūtu. Tomēr astronomija un astroloģija ir tālu viena no otras. Kāpēc nākotnes zīmēšana debesīs, pat ja jebkas spētu paredzēt nākotni, ir veltīgi pūliņi? Atcerēsimies, ka gaismai līdz mums jāmēro tāls ceļš. Tuvākā zvaigzne (ja neskaita Sauli), ir Proksima Centaura. Un arī tās gaisma līdz mums ceļu mēro četrus gadus. Kur nu vēl no Sīriusa un daudz tālākām zvaigznēm. Mūsu galaktika – Piena Ceļš – vien ir 100 tūkstošus gaismas gadu liela no malas līdz malai.
"Ja runājam par astroloģiju kā tādu, šis domāšanas veids ir visai egocentrisks. Mani – mazo cilvēku – ietekmē Sīriuss. Tā ir zvaigzne, kas ir apmēram astoņu gaismas gadu attālumā, ja nemaldos. Līdz ar to Sīriusa gaisma, ko šodien redzam, ir aptuveni astoņus gadus veca. Pēc būtības šie debess ķermeņi ir tik tālu, ka mēs novērojam tos pagātnē," podkāstā atgādināja Priedols.
Podkāstā vari uzzināt, kādi pamatprincipi un loģikas kļūdas darbojas vienotā ansamblī, lai veicinātu cilvēku ticību astroloģijai. Eksperti arī pajokoja, ka viena no labākajām pareģošanas spējām ir multfilmai "Simpsoni".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
