'Moderna' pētītā Covid-19 vakcīna daudzsološa, bet ar sajūsmu nevajag pārsteigties  (153)

Parasti vakcīnās tiek izmantots novājināts vai deaktivēts patogēns, lai "uztrenētu" imūnsistēmu šo patogēnu atpazīt un izstrādāt antivielas cīņai pret to, tādējādi paātrinot imūnatbildi, organismā nonākot jau aktīvam patogēnam.

"Moderna" ir cita pieeja un, kā vēsta "Live Science", šobrīd apritē nav reģistrētu vakcīnu, kuru pamatā būtu šāds princips.

Proti, "Moderna" radītajā vakcīnas kandidātā mRNA-1273 tiek izmantotas mRNS jeb ribonukleīnskābes molekulas. Vienkāršoti skaidrojot, mRNS pilda "kurjera" jeb ģenētisko datu pārnesēja funkciju un darbojas kā šablons proteīnu sintēzes laikā. Ievadot vakcīnu, tajā esošās mRNS molekulas "dod instrukcijas" šūnām pašām saražot vīrusa tā dēvēto "pīķa proteīnu" ("spike protein"), kuru vīruss izmanto, lai piestiprinātos mērķa šūnai. Tādējādi imūnsistēma tiktu trenēta atpazīt šo patogēna proteīnu un izstrādāt antivielas cīņai pret jauno koronavīrusu.

Dalībnieki saņem vai nu divas devas – 25 mikrogramu vai 100 mikrogramu devu ar divu nedēļu intervālu –, vai vienu 250 mikrogramu devu.

"Moderna" nupat publiskoja datus par astoņiem pētījuma subjektiem – četri no viņiem bija 25 devas mikrogramu grupā, vēl četri 100 mikrogramu devas grupā. Kompānija apgalvo, ka 25 mikrogramu devas saņēmēju organismā pēc tam konstatēts antivielu daudzums, kas pielīdzināms Covid-19 pacientu organismā izstrādātajam, bet lielākās devas saņēmēju organismā fiksētais antivielu daudzums "krietni pārsniedzot" atlabušo pacientu organismā fiksēto.

Sākotnējie novērojumi liecina, ka vakcīna, šķiet, ir droša un subjektu organisms to panes labi. Pacientiem vienīgās blaknes esot bijušas apsārtums un jutīgums injekcijas vietā.

Konferences zvanā "Moderna" izpilddirektors Stefans Bancels izteicās, ka "nevar būt vēl vairāk apmierināts ar pirmās fāzes rezultātiem" un "mRNA-1273 ir liela varbūtība patiešām nodrošināt aizsardzību pret vīrusu".

ASV valdība "Moderna" vakcīnas izstrādē ir investējusi aptuveni pusmiljardu dolāru, un ar publisku slavēšanu nav skopojies arī prezidents Donalds Tramps, uzskatot, ka "rezultāti ir satriecoši labi" un "tas ir satriecoši, ko viņi ("Moderna"), spējuši panākt, esmu redzējis rezultātus."

Tiesa, jāpiebilst, ka līdz šim pirms teju desmit gadiem dibinātās "Moderna" kontā nav nevienas reģistrētas vakcīnas.

Kaut pirmās fāzes sākotnējie rezultāti likumsakarīgi uzņemti ar prieku, jāatceras, ka vēl priekšā otrā un trešā klīnisko pētījumu fāze.

"Rezultāti ir iedrošinoši, bet nevar izdarīt secinājumus no pirmās fāzes pētījumiem ar publiskotiem datiem vien par astoņiem dalībniekiem. Nepieciešams daudz vairāk datu," vēstīts Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta veidotajā izdevumā "Technology Review".

ASV Pārtikas un zāļu administrācija (FDA) devusi "Moderna" atļauju uzsākt klīnisko pētījumu otro fāzi, kurā jau rūpīgāk tiks pētīta vakcīnas iedarbība un efektivitāte. "Moderna" šajā fāzē iekļaus arī jaunu apakšgrupu – subjektus, kas saņems 50 mikrogramu devu.

Ja viss noritēs veiksmīgi, "Moderna" cer tikt pie "zaļās gaismas" izšķirošajiem trešās fāzes klīniskajiem pētījumiem jau šīs vasaras pirmajā pusē.

Ja arī šī fāze noritēs veiksmīgi un pēc plāna, tad FDA jādod verdikts, vai vakcīnu reģistrēt un laist apritē.

Ar to gan izaicinājumi nebeidzas – jārod arī veids, kā īsā laikā saražot lielu, visticamāk vairākos miljardos mērāmu, devu skaitu. "Moderna" jau uzsākusi partnerību ar zāļu ražotāju "Lonza". Arī vairākas citas laboratorijas apstiprinājušas gatavību nekavējoties uzsākt vakcīnas ražošanu, kolīdz tiks dota atļauja.