Tiesa, šķiet nedaudz jocīgi to dēvēt par "zemūdeni", jo ar ūdeni te sakars visai mazs – jūras uz Titāna pārsvarā sastāv no metāna un etāna. Varbūt labāk to dēvēt par iegremdējamu zondi? Uz Zemes normālos apstākļos tās ir gāzes, bet Titāna ledainajos apstākļos metāns un etāns ir šķidrs. Titānam ir blīva atmosfēra, un tā virsma saņem vien aptuveni 1% no Saules enerģijas, ko saņem Zeme. Uz šī Saturna dabiskā pavadoņa virsmas temperatūras ir vairāk nekā -170 grādi pēc Celsija – vairāk nekā gana, lai etāns un metāns būtu šķidrā agregātstāvoklī. Patiesībā šī temperatūra jau teju tuvojas metāna un etāna sasalšanas temperatūrai.
Saprotams, ka šī neviesmīlīgā un noslēpumainā vide rosina zinātnieku iztēli, tāpēc uzsākts darbs pie misijas koncepta, kur Titāna jūru dzīles vago zemūdene. Ja NASA apstiprinās un attiecīgi piešķirs finansējumu šī koncepta īstenošanai, misija varētu startēt jau nākamajā desmitgadē, apgalvo idejas autori.