Reģionā, kuru mūsdienās zinām kā Tuvos Austrumus, aizvēsturē, kad cilvēks vēl nepazina rakstību, tapuši visnotaļ detalizēti "projekti" būvēm, kas kalpojušas kā milzīgi medību slazdi. Tās bijušas reizēm dažus simtus metru, bet reizēm pat vairākus kilometrus garas struktūras. Uz arheologu nesen atsegtiem akmeņiem redzams šo konstrukciju plānojums, turklāt ievērojot pat mērogu, vēsta pētījums zinātniskajā žurnālā "PLOS One".
Ir liecības, ka šīs metodes medībām cilvēki izmantojuši jau pirms 9000 gadu, proti, vēlīnājā akmens laikmetā jeb neolītā. Tos dēvē par "pūķiem", jo pēc formas šīs būves atgādina gaisā lidināmos pūķus – rombus, kuriem viens gals ir platāks par otru. Taču dažādos reģionos šīs formas bija atšķirīgas. Piemēram, kā titulbildē redzamā struktūra, kas drīzāk atgādina stilizētu koku. No zemes konstrukcijas pamanīt grūti – tās ir pārāk lielas un zemes līmenī neko daudz neizceļas. Taču piloti 1920. gados, pirmo reizi raugoties uz šo reģionu no putna lidojuma, uzreiz pamanīja seno struktūru atstātās zīmes tuksneša smiltīs.
"Tās ir tik lielas, ka zemes līmenī ir grūti saprast, kāds ir izkārtojums un forma," raidorganizācijai CNN skaidro viens no pētījuma līdzautoriem Vaels Abu Azizehs.
Šīs būves neolīta laikmeta cilvēki veidojuši, krāmējot garenās kaudzēs akmeņus, lai izveidotu sienas. Tās nebija diez ko augstas – ap metru vai pat mazāk. Kā interpretē arheologi, būvju mērķis bija novadīt savvaļas dzīvnieku plūsmu vēlamajā virzienā. Piemēram, sākumā trencot tos iekšā pa platāko galu un dzenot uz šaurāko galu, kur akmeņu krāvumi abās pusēs liktu dzīvniekiem spiesties arvien ciešāk un virzītu tos uz vienu vietu. Gar struktūras malām izraktas bedres, reizēm pat četrus metrus dziļas. Tajās tad dzīvnieki arī dzīti iekšā, lai tos nogalinātu.
Tuvajos Austrumos un Āzijā uzietas liecības par vairāk nekā 6000 šādām būvēm. Visvairāk – tieši Saūda Arābijas ziemeļos, Sīrijas dienvidos un Jordānijas austrumos.
Nupat publicētajā pētījumā vēstīts par diviem akmens bluķiem, kas arheoloģiskajos izrakumos atrasti 2015. gadā Jordānijā un Saūda Arābijā.
Foto: Rémy Crassard, Olivier Barge, Wael Abu-Azizeh, Globalkites Project
Jordānijā atrastais bluķis bija ap 80 centimetrus liels, un šajos izrakumos piedalījās arī Abu Azizehs. Viņš CNN stāsta, ka "sekunžu laikā" komandai bija skaidrs, cik liela ir šī atraduma nozīme. "Acumirklī apjautu, ka tas ir medību slazdu zīmējums," bilst pētnieks. Uz bluķa esošo gravējumu aptuvenais vecums varētu būt ap 7000 gadu. Pēc tam viņa kolēģi Saūda Arābijā uzgājuši daudz prāvāku akmens bluķi ar gravējumiem – tas ir apmēram četrus metrus liels, un gravējumi uz tā attēloja divas par "pūķiem" dēvētās struktūras. Gravējumu forma, izkārtojums un – kas ir ļoti svarīgi – arī proporcijas sakrita ar dabā netālu esošo struktūru paliekām.
Šķiet, senajiem cilvēkiem bijusi ļoti laba telpas un mēroga izjūta – gravējums Jordānijā atrastajā bluķī bija mērogā apmēram 1:425, bet Saūda Arābijā atrastajā bluķī mērogā 1:175. Proti, dabā struktūras ir attiecīgi 425 un 175 reižu lielākas nekā gravējumā. Vienīgās detaļas šajā senajā "projektā", kas neatbilda mērogam, bija slazdu bedres – tās bija iezīmētas neproporcionāli lielas. Tam ir loģisks pamatojums. Ja bedres tiktu attēlotas atbilstoši mērogam, tad to atrašanās vietu akmens bluķos iekaltajā "projektā" varētu knapi saskatīt. Turklāt šīs bedres galu galā bija viens no svarīgākajiem struktūras elementiem – vieta, uz kurieni dzīvnieki dzīti. Tāpēc arī, iespējams, tās attēlotas uzsvērti lielas, pasvītrojot to nozīmi.
Kā vēsta CNN, arheoloģiskajos izrakumos Eiropā atrasti arī vecāki gravējumi, kas varētu būt senas kartes, taču šie atradumi ir pirmās liecības par senajiem "projektiem", kur vērā ņemts mērogs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
