Campus  - 819
Foto: AP/Scanpix/LETA
Saules sistēmas sarkanā planēta – Marss – parasti saistās ar fantastikas stāstiem par "mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem", dzīvības pazīmju meklējumiem aizraujošās izpētes misijās ar pašgājējiem roveriem, kā arī ar plāniem nākotnē dibināt cilvēku koloniju uz šīs planētas. Ar visu ko, tikai ne ar gredzeniem, jo skaidrs taču, ka Saules sistēmas gredzenotākais pārstāvis ir Saturns. Taču, kaut ne tik izteikti, gredzeni šobrīd ir vēl daļai Saules sistēmas planētu, bet savulaik viena no tām varēja būt arī Marss, liecina nupat publiskots pētījums.

Marsam ir divi dabiskie pavadoņi – Foboss un apmēram uz pusi mazākais Deimoss. Viena no versijām par pavadoņu izcelsmi ir, ka tie ir Marsa orbītā gravitācijas "noķerti" asteroīdi. Nupat publiskotajā pētījumā, kurš pašlaik lasāms pirmsdrukas resursā "arXiv" (klikšķini šeit), bet pieņemts publicēšanai arī akadēmiskajā izdevumā "The Astrophysical Journal Letters", pausts, ka Deimosa orbīta liecina par ko citu un nesaskan ar biežāk minēto versiju.

Mūsu Saules sistēmā gredzeni ir ne tikai Saturnam, bet vēl arī Jupiteram, Urānam un Neptūnam. 2017. gadā izskanēja teorija, ka gredzens savulaik varētu būt rotājis arī Marsu, un pieņēmuma pamatā bija analīze par lielāko no Marsa mēnešiem – Fobosu. Toreiz pētnieki modelēja, ka Foboss varētu būt veidojies pēc tam, kad Marsā ietriecās asteroīds, izsviežot kosmosā prāvu apjomu materiāla, kas sākotnēji veidojis gredzenu ap Marsu, kas vēlāk gravitācijas ietekmē sakļāvies, radot Fobosa priekšteci – daudz masīvāku objektu par pavadoni tā pašreizējā formā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!