Foto: NASA
Jūlija otrajā pusē trīs valstis cita pēc citas pavadīja savus sūtņus aptuveni pusgadu ilgajā ceļā uz Marsu. Pēdējo dažu desmitu gadu laikā jaunas Marsa izpētes misijas uzsāktas ik pa laikam, un kopumā tā ļoti nevienu vairs nepārsteidz, taču šoreiz vismaz viena no tām sola pavērt jaunus apvāršņus kosmosa izpētes vēsturē, proti, nogādāt pirmos paraugus no citas Saules sistēmas planētas atpakaļ līdz Zemei. Tas būs sarežģīts, dārgs un ilgs process, taču galu galā varētu būt vienīgais veids, kā zinātniekiem beidzot reizi par visām reizēm skaidri atbildēt, vai uz Marsa reiz eksistējusi dzīvība.

Marsa fragmenti jau ir uz Zemes

Bez ārkārtīgi sarežģītām un dārgām kosmosa misijām ir tikai vēl viens veids, kā varam analizēt materiālu no citām pasaulēm – tie, protams, ir meteorīti. Interesanti, ka pētnieku rīcībā jau šobrīd ir arī materiāli, kuru izcelsme ir Marss. Šīs atlūzas atdalījušās no sarkanās planētas un daudzu gadu tūkstošu laikā galu galā nonākušas līdz Zemei. Tostarp vienu šādu bazalta gabalu, kas veidojies pirms aptuveni 450 miljoniem gadu un atšķēlies no Marsa vai nu asteroīda, vai komētas trieciena rezultātā un pēc tam nonācis līdz Zemei, NASA ar nupat palaisto pašgājēju robotu jeb roveru "Perseverance" ("Neatlaidība") ved atpakaļ uz sarkano planētu – gan kā simbolisku ciemkukuli, gan ar praktisku uzdevumu nodrošināt rovera instrumenta "SHERLOC" kalibrāciju. Lai instrumenta mērījumi būtu uzticami, ar to laiku pa laikam noskenēs no Zemes līdzpaņemtos paraugus, tostarp Marsa meteorītu, ko izmantos kā atskaites punktu.

Taču uz Zemes ugunīgā ceļā cauri atmosfērai nonākušos un te sazin cik gadu simtus vai tūkstošus savu atklāšanu gaidījušos paraugus izmainījuši dažādi ārēji faktori, turklāt tie vēl jāatrod.
"Būtu daudz lētāk vienkārši gaidīt, līdz uz Zemes nonāk kārtējais ārpuszemes materiāls. Bet mēs nevaram tā vienkārši gaidīt, kad tas notiks, jo šādi gadījumi ir ļoti reti," izdevumam "Nature" skaidroLondonas Universitātes Karaliskās Holoveja koledžas planētu zinātniece Kvīnija Hoi Šaņ Čana. Šis ir tikai viens no iemesliem, kāpēc meteorīti neatsver no "svaigi" kosmiska objekta iegūtu paraugu.

Līdz šim tādus iegūt izdevies trim valstīm – ASV, Japānai un Padomju Savienībai. Sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā slavenā "Apollo" programma panāca to, kas līdz šim aizvien nav atkārtots – paraugus ievāca astronauti, turklāt tas nodrošināja, ka uz Zemi no Mēness atpakaļ vairākos lidojumos tika atvests iespaidīgs apjoms iežu un putekļu paraugu – kopsummā ap 382 kilogramiem.

"Apollo 15" misija. 1971. gada 1. augusts. Foto: NASA
Salīdzinājumam – PSRS "Luna-16", "Luna-20" un "Luna-24" roboti septiņdesmitajos gados atpakaļ nogādāja kopsummā mazāk nekā puskilogramu Mēness paraugu. Uz Mēness paraugu iegūšanu acis met arī Ķīna, tāpat aktīvi norit plāns pie NASA atgriešanās uz Mēness misijā "Artemis".

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT