Vērmontas Universitātes datorzinātnieku uzdevums bija ar superdatoru tīklu "Deep Green", kura jauda ir pielīdzināma aptuveni 20 tūkstošiem modernu klēpjdatoru strādājam sinhroni, un sarežģītu algoritmu radīt tūkstošiem kandidātus "dzīvā robota" dizainam. Cenšoties izpildīt pētnieku uzstādījumus par to, kādām īpašībām jāpiemīt tobrīd vēl netapušajam ksenobotam, "Deep Green" algoritmi, ņemot vērā izejmateriāla – vardes cilmes šūnas – iespējas un īpašības, atkal un atkal veidoja, pārveidoja un pielāgoja virtuālās "šūnas" dažnedažādās formās un veidolos. Pēc vairākiem simtiem iespējamo variantu tika izvēlēti daudzsološākie jau reālai modelēšanai.
Te stafeti pārņēma Tafta Universitātes biologi Maikla Levina vadībā. Viņu uzdevums bija šos dizainus izveidot jau no reālām cilmes šūnām, kas iegūtas no "Xenopus laevis" embrijiem. Iegūtais materiāls tika izdalīts atsevišķās šūnās, bet pēc tam savienotas un pārveidotas vēlamajā dizainā.