Sala, kas eksistēja tikai septiņus gadus un atklāja negaidīto

Vulkāns deva, vulkāns ņēma

Šī grandiozā notikuma atskaņas sasniedza arī Baltijas valstis – triecienvilnis izplatījās pāri visai pasaulei. Un nav nekāds brīnums – Tongas vulkāna (jeb precīzāk Hunga Tonga–Hunga Haʻapai) eksplozija 2022. gada 15. janvārī bija ne tikai spēcīgākais šāda veida izvirdums 21. gadsimtā, bet arī jaudīgāka par vairumu aizvadītajā gadsimtā izmēģināto atombumbu. NASA zinātnieki drīz pēc izvirduma lēsa, ka eksplozijas jauda bijusi robežās no četrām līdz 18 megatonnām TNT ekvivalenta, bet citos resursos vēlāk spriests, ka tā bijusi pat spēcīgāka par PSRS izmēģināto 50 megatonnu ūdeņraža bumbu, dēvētu par "Kuzjas māti".

Vulkānu eksplozivitātes indekss liecina, ka Tongas izvirdums skalā pietuvojies sešiniekam jeb tādam izvirdumam, kura rezultātā gaisā izsviesti vairāk nekā 10 kubikkilometri materiāla. Līdz tam gan netika, bet tālu arī nebija. Šis, bez šaubām, bija spēcīgākais eksplozīvais izvirdums kopš 1991. gadā notikušā Pinatubo izvirduma.

^{Attēls: Japan Meteorological Agency / cc}

Daudz spriests par Tongas vulkāna gaisā izsviestajiem izmešiem, un ne bez iemesla – tas ir zemūdens vulkāns, un eksplozijas laikā gaisā nonāca ne tikai vulkāniskie izmeši, bet arī milzīgs daudzums ūdens tvaika. Tam ir zināms siltumnīcgāzu efekts, un pētnieki pērnruden sprieda, ka Tongas izvirduma dēļ tuvākie mēneši vietumis pasaulē varētu būt siltāki par normu.