Sarkanvīns pret Covid-19? Kāpēc šādi pētījumi 'jālieto' ar prātu un mēru, gluži kā vīns  (1)

Konkrētais pētījums ir uzskatāms piemērs, kāpēc daudzi pētījumi par uzturu un tā ietekmi uz veselību ir neuzticami un jāinterpretē ļoti uzmanīgi. Metodēm, kādas izmanto šādos pētījumos, mēdz būt daudz ierobežojumu, un tieši tādēļ bieži vienu dienu nākas lasīt, ka kāds ēdiens mūsu veselībai ir ļoti labs, bet jau nākamajā dienā kādā citā pētījumā apgalvots pretējais. Šādas pretrunas pētījumu secinājumos turpina būt karstu debašu un saspīlējumu objekts uztura zinātnē. Tāpēc izklāstīsim dažus no iemesliem, kāpēc šāda veida pētījumi mēdz būt maldinoši.

Šajā pētījumā secinājumi bija vairāki. Taču no mediju perspektīvas vispiesaistošākais droši vien bija secinājums, ka viena līdz četras glāzes sarkanvīna nedēļā var palīdzēt samazināt risku inficēties ar jauno koronavīrusu pat par 10%. Savukārt piecas vai vairāk glāzes sarkanvīna nedēļā risku var samazināt jau par 17%.

Pētījumā tika aplūkoti arī citi alkoholiskie dzērieni. Arī ar baltvīna un šampanieša dzeršanu šķietami saistīts mazāks risks "saķert" Covid-19, bet efekts bijis mazāks nekā ar sarkanvīnu. Pretēji bijis ar alu – alus dzeršana pētījumā asociēta ar no septiņiem līdz pat 28% lielāku risku.

Citu alkoholisko dzērienu gadījumā bija visai grūti identificēt skaidras sakarības. Piemēram, stiprā alkohola dzeršana tika saistīta ar paaugstinātu risku inficēties, bet stiprinātā vīna dzeršana mazās devās, šķiet, palīdzēja risku samazināt. Līdzīgi ar alkohola patēriņa paradumiem – biežāka alkoholisko dzērienu lietošana tika saistīta ar samazinātu risku, bet Lielbritānijā noteiktās ieteicamās devas pārsniegšana atkal saistīta ar paaugstinātu risku.

Pievērsīsim pastiprinātu uzmanību tieši secinājumiem par sarkanvīnu, izpētot dažus no iemesliem, kāpēc ir vērts piesardzīgi attiekties pret pētījumiem ar šādiem secinājumiem.

Pirmais un acīmredzamais iemesls būt piesardzīgiem, interpretējot šajā pētījumā pausto, ir fakts, ka korelācija jeb saistība vēl nenozīmē cēloņsakarību.

Šo frāzi pētījumu kontekstā dzirdam ļoti bieži, bet tam ir labs iemesls – ir ļoti, ļoti svarīgi saprast atšķirību starp diviem mainīgajiem, kuri vienkārši korelē viens ar otru (tā var būt arī sakritība), un mainīgajiem, kur viens ir otra cēlonis.

Šis pētījums pēc dizaina bija longitudināls – tāds, kur dalībniekiem tiek sekots līdzi ilgākā laika posmā un ievākti nepieciešamie dati, šajā gadījumā par dalībnieku alkohola lietošanas paradumiem un veselības stāvokli. Kaut izlase bija liela (Lielbritānijas "Biobank" kohorta), datu analīze bija nekas vairāk kā vienkārša sakarību meklēšana starp dalībnieku alkohola patēriņu un to, vai šim cilvēkam diagnosticēts Covid-19.

Tā kā šis pēc dizaina ir neeksperimentāls un novērojuma pētījums, un dati tika ievākti, cilvēkiem turpinot dzīvot savu ierasto dzīvi, viss, ko ar pārliecību varam apgalvot, ir – sarkanvīna dzeršanai ir korelācija ar mazāku risku tikt diagnosticētam ar Covid-19. Tas, ko apgalvot nekādi nevaram, ir – sarkanvīna dzeršana ir cēlonis šim samazinātajam riskam.

Ir pilnīgi iespējams, ka pētījumā konstatētā korelācija vienkārši atspoguļo citas atšķirības starp regulāriem sarkanvīna baudītājiem un tiem, kas biežāk saslimst ar Covid-19. Te ir runa par aspektu, ko dēvē par jaucējfaktoriem, un novērojuma pētījumos ir ļoti grūti šo blakus faktoru iespējamo ietekmi izdalīt, lai no datiem "izvilinātu ārā" reālo ainu.

Kaut pētnieki centušies ar statistiskām metodēm rezultātus "attīrīt" no vairākiem acīmredzamiem blakus faktoriem – šajā gadījumā tas ir dalībnieku vecums, dzimums, izglītības līmenis –, šai pieejai ir ierobežojumi, tā nav perfekta.

Nav nekādas garantijas, ka ir arī citi blakus faktori, kuri datu analīzē netika ņemti vērā.

Šī pētījuma kontekstā ir divi galvenie ierobežojumi, tie saistīti ar datu ievākšanu.

Pirmkārt, dati par cilvēku ēšanas un dzeršanas paradumiem ir bēdīgi slaveni ar to, ka nav uzticami. Cilvēki par šiem paradumiem ziņo paši, un neprecīza atskaitīšanās ir liela problēma. Vēl lielāka problēma ir tā, ka neprecizitātes šajos datos ļoti variē no cilvēka uz cilvēku, tādējādi ir ļoti grūti datus normalizēt.

Otrkārt, šajā pētījumā autori datus par cilvēku alkohola patēriņa paradumiem ievāca pētījuma sākumā un pēc tam tos ekstrapolēja daudzus gadus uz priekšu, lai varētu veikt korelāciju analīzi par iespējamo saistību ar Covid-19 riskiem. Tādējādi pētnieki šajā gadījumā pieņēma, ka cilvēku alkohola patēriņa paradumi ir statiski un šo gadu laikā nemainījās. Ir skaidrs, ka tā ne vienmēr notiks – grādīgo lietošanas paradumi gadu gaitā var mainīties ļoti būtiski, un attiecīgi arī šis aspekts var ieviest vērā ņemamu kļūdu datu interpretācijā.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc pret šī pētījuma secinājumiem jāattiecas ar piesardzību. Pat ja mēs pieņemtu kā faktu, ka sarkanvīna dzeršana samazina inficēšanās risku par 10-17% (vēlreiz uzsveram, ka korelācija nav cēloņsakarība!), būtisks jautājums ir – vai tam ir kāda praktiska, reāla nozīme. Kā šis secinājums varētu ietekmēt centienus ierobežot Covid-19?

Ņemot vērā milzīgo ieguvumu no sejas aizsargmasku lietošanas, distances un labas roku higiēnas ievērošanas, kā arī vakcinēšanās, šāds ieguvums būtu visai margināls un nenozīmētu nekādu būtiski uzlabotu aizsardzību. Realitāte ir vienkārša – šis pētījums nevar būt par pamatu kādam rekomendēt dzert sarkanvīnu tikai tāpēc, lai samazinātu risku inficēties ar jauno koronavīrusu. Īpaši, ja ņemam vērā alkohola lietošanas potenciāli kaitīgos efektus.

Novērojumu pētījumi, kas pievēršas mūsu uztura un veselības aspektiem, nāk komplektā ar daudziem un būtiskiem izaicinājumiem. Šādos pētījumos ir būtiska jaucējfaktoru un interpretācijas noslieču ietekme, kam ir būtisks iespaids uz pētījuma uzticamību. Interpretēt šādu pētījumu secinājumus bieži vien ir ļoti riskants pasākums, tāpēc ir ļoti svarīgi to darīt ar lielu devu piesardzības.

Tādējādi vēstījums ir skaidrs – nevajadzētu lietot alkoholu tikai tāpēc, lai pasargātu sevi no Covid-19 vai jebkādas citas slimības, vai pozitīvi ietekmētu veselību kādā citā veidā. Alkoholiskie dzērieni jālieto ar mēru tad, ja jums tas sagādā baudu, un tikai ar tādu mērķi.

Diemžēl šis nav tas vēstījums, kuru vēlamies dzirdēt, taču tam arī nevajadzētu nākt kā pārsteigumam. Ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, vairumā gadījumu tā arī nav patiesība.

--

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autors ir Dīkina Universitātes (Austrālija) asociētais profesors, epidemiologs un vairāk nekā 70 recenzētu zinātnisko publikāciju autors Hasans Valijs.