Atrastais augšžokļa fragments un zobs varētu būt aptuveni 1,4 miljonus gadu sens, liecina sākotnējās aplēses. Precīza datēšana vēl tiks veikta. Ja tas apstiprināsies, tad šī būs senākā liecība par hominīdiem Eiropā. Hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, kas iekļauj gan cilvēkpērtiķus, gan cilvēkus, kā arī izmirušas cilvēku priekšteču ģintis. Mūsdienās cilvēkpērtiķu dzimtu pārstāv orangutanu, šimpanžu un gorillu ģintis, kā arī, protams, Homo sapiens jeb cilvēks.
Arī iepriekš senākā liecība par hominīdiem atrasta šajā izrakumu vietā – tas notika 2008. gadā, un atrastā apakšžokļa daļa bija apmēram 1,2 miljonus gadu sena. Šis atradums izklāstīts 2012. gadā publicētā pētījumā.
Kā raksta "Live Science", paši arheologi bijuši pārsteigti pa neseno atradumu. Neviens neesot gaidījis, ka šajā izrakumu vietā tiks uzieta par 2008. gadā atrasto apakšžokļa fragmentu vecāka fosilija. Nupat uzietā aizvēsturiskā liecība atrasta par diviem metriem lielākā dziļumā nekā 2008. gada izrakumi.
Fosilizējušos fragmentu atrada Cilvēku evolūcijas nacionālā izpētes centra Burgosā pēcdoktorants Edgars Telezs.
Foto: Susana Santamaria/Fundacion Atapuerca/AFP/Scanpix/LETA
Viņš ar kolēģiem uzskata, ka atraduma uzbūve liecina par cilvēku priekšteci ar tādiem sejas vaibstiem, kas jau bijis vairāk radniecīgs mūsdienu cilvēkam, nevis vairāk pērtiķiem līdzīgiem cilvēku priekštečiem (piemēram, Homo habilis jeb prasmīgajam cilvēkam).
Teleza komanda uzskata, ka šī augšžokļa īpašnieks bijis Homo antecessor, kura vieta Homo ģints ciltskokā ir visai diskutabls jautājums. Daļa paleoantropologu uzskata, ka H. antecessor ir visnotaļ tuvs radinieks gan neandertāliešiem, gan mūsdienu cilvēkiem. Par to spriests akadēmiskajās publikācijās jau 90. gados.
Ar konkrētajiem arheoloģiskajiem izrakumiem tieši nesaistīts pētnieks no Viskonsinas-Medisonas Universitātes, Džons Hokss, izdevumam "Live Science" atzīst, ka atradums ir visnotaļ interesants, taču piebilst – būs krietni jāpastrādā, lai ar lielu pārliecību varētu šo vairāk nekā miljons gadu seno cilvēku vēstures puzles gabaliņu ievietot atbilstošajā vietā. Interesantākais, viņaprāt, ir šīs senās mirstīgās atliekas skatīt kontekstā ar pārējām liecībām, kas atrasta minētajā vietā un liecina par tā laika cilvēku priekšteču uzvedību – kādus rīkus tie taisījuši, kā medījuši. "Manuprāt, tā ir vissvarīgākā daļa," konteksta nozīmi uzsver Hokss.