Tas varētu būt tikai mirkļa 'trends'. Kāpēc zobenvaļi Eiropas piekrastē uzbrūk jahtām

ASV sabiedriskā raidorganizācija NPR atstāsta norvēģietes Eteres Kristīnes Storksonas un viņas tēva neseno pieredzi. Abi ar buru laivu apceļojuši pasauli, līdz netālu no Francijas krastiem viņu pamodināja trieciens. Storksona uzskrējusi uz klāja un pamanījusi vairākus zobenvaļus, kas triekušies iekšā nelielajā laivā. Vienā brīdī tā sagriezta pat par 180 grādiem. "Zobenvaļi atkal un atkal triecās iekšā laivā, radot iespaidu, ka tas ir koordinēts uzbrukums," raidorganizācijai stāstījusi sieviete. Incidents ildzis apmēram 15 minūtes, bet pēc tam zobenvaļi zaudējuši interesi un devušies savās gaitās. Burātāji iegremdējuši ūdenī "GoPro" kameru un novērtējuši radītos bojājumus – dažās vietās ieliekts metāla korpuss, bet lielākais posts bijis stūrei, no kuras pāri palikusi vien ceturtā daļa.

Nav jābūt burātājam, lai saprastu, ko atklātos ūdeņos var nozīmēt šādi bojājumi – zaudējot iespēju stūrēt laivu, ir risks burāt dienām un nedēļām ilgi, netiekot krastā, vai arī, piemēram, nemierīgos ūdeņos nespēt pareizi sagriezt laivu pretī lieliem viļņiem, tādējādi riskējot ar apgāšanos. Šoreiz abiem burātājiem tomēr izdevās atgriezties ostā Francijā.

Līdzīgi koordinēti zobenvaļu uzbrukumi jahtām šogad dokumentēti arī tālāk uz dienvidiem – Spānijas un Portugāles piekrastē –, pētniekiem liekot domāt, ka šādu uzvedību varētu būt pārņēmuši vairāki atsevišķi zobenvaļu bari. Atsevišķi incidenti dokumentēti arī iepriekšējo divu gadu laikā. Pagaidām gan visi incidenti beigušies laimīgi. Kopumā arī pasaulē līdz šim nav dokumentēts neviens gadījums, kad zobenvaļi būtu nogalinājuši kādu cilvēku.

Taču – kas varētu būt par iemeslu šiem uzbrukumiem? Pētnieki īsti nav tikuši skaidrībā. Pagaidām ir tikai minējumi un pieļāvumi. Taču, šķiet, tā nav rīcība ar mērķi kaitēt cilvēkiem. Izskanējusi versija, ka zobenvaļiem varētu patikt dzenskrūves sakultais ūdens. Vairums uzbrukumu bijuši laivām, kurām dzenskrūve minētajā brīdī nedarbojās. Iespējams, kad zobenvaļi sastopas ar jahtu, kurai ir izslēgts dzinējs, tie mēģina pieprasīt, lai tas tiktu iedarbināts, un par to liek manīt, triecoties kuģa stūrē – tā parasti atrodas turpat, kur dzenskrūve. Protams, pagaidām šī ir tikai spekulācija.

Piemēram, 2004. gadā izdevumā "Biological Conservation" publicētā darbā analizēts gadījums no 1987. gada, kad zobenvaļu grupa sāka "valkāt" beigtus lašus uz galvas gluži kā cepures. Tālāka izpēte liecina, ka šo uzvedību aizsākusi viena zobenvaļu mātīte, bet drīz līdzīgi sākuši izklaidēties arī citi grupas locekļi. Lašu "mode" ilga vien pusotru mēnesi. Daļa zobenvaļu esot mēģinājuši šo izklaidi atgriezt "trendā" arī nākamajā gadā, taču citi zobenvaļi vairs neiesaistījās.

Līdzīgi dokumentēts arī gadījums ar delfīniem. 2018. gadā "Biology Letters" publicētā darbā izklāstīts, kā viens nebrīvē kādu laiku pavadījis delfīns pēc tam savvaļā ieviesis modi "staigāt" virs ūdens uz astes, gluži kā izklaides parkos to dara dresēti delfīni. Minētais delfīns pats nebija dresēts – tas uz brīdi bija nonācis cilvēku aprūpē, bet netika trenēts. "Staigāšanu" uz astes delfīns noskatījies no citiem nebrīvē esošajiem dzīvniekiem, un pēc palaišanas brīvībā šo triku ierādījis citiem. Delfīna gaitas zinātnieki varēja izsekot, jo tas tika aprīkots ar attiecīgu ierīci. Pagāja kāds laiks, un tajos ūdeņos, kur uzturējies minētais delfīns, arī pārējie pēkšņi sākuši "staigāt" uz astēm. Gan zobenvaļi, gan delfīni ir sociāli un ļoti inteliģenti zīdītāji, un rādās, ka arī šo dzīvnieku vidū eksistē "trendi".

Pētnieki nu pieļauj, ka arī jahtu stūres iekārtu dauzīšana ir šāda īslaicīga izklaide, ko daži, zinātniekuprāt, jauni zobenvaļi aizsākuši vien sev zināmu iemeslu dēļ, bet pēc tam šo uzvedību nošpikojušas citas zobenvaļu grupas. Ja tā ir taisnība, tad pētnieki spriež, ka šī jahtu bukņīšana ar laiku beigsies, gluži kā no modes izgāja citas zobenvaļu ģeķības.