analīzes
Foto: Shutterstock
Urīnterapija ir, iespējams, viena no amizantākajām tautas medicīnas metodēm. Par to brīžiem grūti runāt bez smaida vai neizstāstot kādu anekdoti. Mūsdienās mēģinājums ar urīnu apārstēt, piemēram, bišu kodumus, var likties komisks. Taču ir situācijas, kad jokiem vietas nav – Latvijas onkologu praksē ir bijuši gadījumi, kad ar urīnu mēģināts ārstēt ļaundabīgus audzējus. Vai šādai tautas medicīnas metodei var būt labs rezultāts? Par to rakstu sērijas "Tautas medicīna un vēzis" noslēdzošajā rakstā parunāsim ar Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru, speciālistu ar gandrīz 40 gadu pieredzi.

Urīnterapijas uzplaukums

Par urīnterapiju latviešu valodā atrodam salīdzinoši nedaudz informācijas. Mazliet populārāka tā ir Krievijā, savukārt ārzemju avotos redzam liecības, ka kāds grieķu ārsts ar urīnu mēģinājis "ārstēt" vēzi piecdesmito gadu vidū. Lai arī liekas, ka metode varēja palikt vien medicīnas vēstures annālēs, savus ziedu laikus urīnterapija piedzīvoja trakajos deviņdesmitajos – laikā, kad cilvēkiem bija iespēja tikt pie visdažādākās informācijas. Deviņdesmitie gadi dāvāja mums daudz īpatnēju lietu – ekstrasensus, ūdens uzlādēšanu caur televizoru, piramīdu shēmas un plaši izreklamēto alternatīvo medicīnu.

Veselības aprūpeSlimība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit