Campus  - 786
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Plašā novērojumā, apkopojot datus par 96 tūkstošiem pacientu, secināts – ASV prezidenta Donalda Trampa vēl pirms diviem mēnešiem slavētais hidroksihlorohīns no Covid-19 neglābj. Šī ir nu jau kārtējā indikācija, ka hidroksihlorohīna efektivitātei pret Covid-19 nav pierādījumu, kaut to aizvien šim nolūkam visai plaši lieto. Nav izslēgts, ka daļai pacientu tas pat palielina sirdsdarbības traucējumu risku.

Akadēmiskajā izdevumā "The Lancet" pagājušās nedēļas izskaņā publiskotais pārskats nav randomizēts kontrolēts eksperiments, bet gan pēc būtības ir novērojums, taču ir līdz šim vērienīgākais šāds pārskats par Covid-19 un tendences ieskicē, turklāt tapšanas stadijā ir arī randomizēti kontrolēti pētījumi par hidroksihlorohīna efektivitāti.

"Hidroksihlorohīns vai hlorohīns, bieži kombinācijā ar otrās paaudzes makrolīdiem (viens no tiem, piemēram, ir azitromicīns), tiek plaši lietots Covid-19 ārstēšanai, kaut nav skaidru pierādījumu par tā efektivitāti. Kaut kopumā šī terapija ir droša tad, ja tiek lietota saskaņā ar instrukciju pret autoimūnajām saslimšanām vai malāriju, Covid-19 gadījumā šīs terapijas drošums un efektivitāte ir vāji izvērtēta," motivāciju pievērsties šim jautājumam pētījuma ievadā skaidro zinātnieki.

Kopumā pētījumā aplūkoti dati par 96 032 pacientiem no 671 medicīnas iestādes, kuri hospitalizēti ar jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīto infekciju Covid-19. No pētījumā iekļautajiem 14 888 pacienti tika ārstēti ar hidroksihlorohīnu vai kādu no kombinācijām, kur hidroksihlorohīns pacientam dots kopā ar kādu no antibiotikām. Atlikusī daļa nesaņēma hidroksihlorohīnu un tika ieskaitīta kontroles grupā.

Tie pacienti, kuri hidroksihlorohīnu saņēma vēlāk kā 48 stundas pēc diagnozes vai tikai tad, kad jau bija ļoti smagā stāvoklī un elpošanu nodrošināja ar iekārtu palīdzību, pētījuma izlasē netika iekļauti. Vairāk nekā 10 tūkstoši no pētījuma izlasē iekļautajiem neizķepurojās un no Covid-19 nomira.

Galu galā, analīzē ņemot vērā dažādus citus ietekmējošos faktorus, piemēram, pacienta vecumu, dzimumu, rasi, ķermeņa masas indeksu, sirds un asinsvadu slimību vēsturi, elpceļu slimību vēsturi, diabētu, dzīvesveida paradumus (piemēram, vai pacients ir smēķētājs), zinātnieki secināja:
Covid-19 gadījumā hlorohīna vai hidroksihlorohīna lietošanai gan atsevišķi, gan kombinācijā ar antibiotikām nav redzama pozitīva efekta.
Turklāt grupā, kas saņēma hidroksihlorohīnu vai hlorohīnu, bija arī augstāks nāves gadījumu īpatsvars un sirdsdarbības problēmas.

Līdzīgs novērojums tika izdarīts daudz mazāka apjoma pētījumā aprīlī. Tas bija neliels klīniskais pētījums Brazīlijā. Kopumā pētījumā piedalījās 81 pacients, no kuriem vienai daļai tika doti 450 miligrami hlorohīna divreiz dienā pirmajā pētījuma dienā, bet atlikušās četras dienas pa 450 miligramiem reizi dienā. Otrai daļai tika izrakstīta doza – 600 miligrami divreiz dienā – 10 dienas pēc kārtas. Daļai pacientu, kuri saņēma lielo devu, novērota sirds aritmija jau pirmo trīs dienu laikā. 11 no 81 pacienta nomira (septiņi lielās devas grupā, četri mazās devas grupā), un pētījums, kura gaita izklāstīta šajā pirmsdrukas resursā, tika apturēts.

Jāatgādina, ka martā hidroksihlorohīnu teju kā brīnumlīdzekli publiski slavēja arī Donalds Tramps, kaut tobrīd nebija skaidru pierādījumu par tā iespējamo efektivitāti, vien neliela mēroga un apšaubāmas kvalitātes pētījumu sākotnējie rezultāti, kā arī jau bažas par iespējamiem riskiem, šos medikamentus lietojot lielās devās. Par to vairāk vari lasīt rakstā "Kad zāles izraksta politiķi: Trampa riskantais superlīdzeklis pret Covid-19".

Tramps arī stāstīja, ka pats lieto šos medikamentus profilaktiski, un svētdien raidījumā "Full Measure With Sharyl Attkisson" apgalvoja, ka nupat pabeidzis hidroksihlorohīna terapiju un padižojās "Starp citu, te es aizvien esmu. Cik man zināms, te es aizvien esmu," tādējādi mēģinot uzsvērt šīs terapijas drošumu Covid-19 ārstēšanā, kaut skaidru zinātnisku pierādījumu tam nav. Arī ASV Pārtikas un zāļu administrācija brīdinājusi pret šo medikamentu lietošanu ārpus slimnīcām un klīniskiem pētījumiem, norādot uz iespējamu paaugstinātu sirdsdarbības traucējumu risku.

Savukārt "The Lancet" publicēto pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!