Kad uzzināts, kā pret smagu saslimšanu mūs var pasargāt mRNS un adenovīrusu vektoru vakcīnas, kuras iespējams saņemt Latvijā, nekaitēs papildināt zināšanas arī par tām vakcīnām, kuras vēl nav apstiprinātas lietošanai ārpus klīniskajiem pētījumiem – proteīnu vakcīnām. Par tām šajā video stāsta Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs.
Šobrīd pieejamas jau vairākas apstiprinātas vakcīnas cīņai pret Covid-19, taču aizvien turpinās jaunu vakcīnu izpēte. Iespējams, pavisam drīz mRNS tehnoloģiju un adenovīrusu vektoru vakcīnu saimei pievienosies proteīnu vakcīna. Ir vairāki daudzsološi kandidāti, kas nonākuši klīnisko pētījumu trešajā fāzē. Tā ir noslēdzošā pirms apstiprinājuma iegūšanas no uzraudzības iestādēm. Pašlaik Eiropas Komisijai ir noslēgti līgumi ar "Novavax" un "Sanofi-GSK".
Kā proteīnu vakcīnas darbojas? Viens no šūnas galvenajiem darbiem ir ražot proteīnus, kas būvē mūsu organismu un nodrošina dzīvības procesus. Šūnas kodolā atrodas mūsu informācijas datu krātuve jeb DNS. No šīs informācijas tiek veidoti mRNS – "instalācijas faili", pēc kuru instrukcijām šūnā tiek ražoti proteīni. Arī vīrusi satur proteīnus, un katram no tiem ir sava funkcija. Jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2 kodē vairākus gan nestrukturālos, gan strukturālos proteīnus. To skaitā ir arī tā dēvētais S jeb pīķa ("spike") proteīns, kuru vīruss izmanto, lai piestiprinātos mūsu šūnām un tās inficētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
