Burātājs Daniels Krizs plēsoņdelfīnu izgājienus piedzīvojis vairākkārt un raidorganizācijai CNN zina stāstīt, ka zobenvaļi gadu laikā uzlabo savas prasmes un uzbrūk daudz efektīvāk.
"Mūs pēkšņi pārsteidza kaut kas, kas sākumā šķita kā spēcīgs vilnis no sāna," atminas Krizs par pēdējo braucienu. Viņa plānotajam maršrutam bija jāved pāri Atlantijas okeānam – Krizs, pieredzējis speciālists, veica sacīkšu katamarāna piegādi. Šis "vilnis" atkārtojās, un nu apkalpe saprata, ka zem katamarāna uzdarbojas plēsoņdelfīni. "Tur bija divi jauni dzīvnieki, kas mēģināja nokost katamarāna stūres lāpstu. Pieaugušie plēsoņdelfīni riņķoja apkārt un, kā man šķiet, uzraudzīja notiekošo," CNN atmiņās dalās Krizs. Šoreiz uzbrukums peldlīdzeklim bijis daudz labāk organizēts nekā 2020. gadā, kad Krizs pirmo reizi saskārās ar plēsoņdelfīniem. Ja iepriekš kuģa stūres iekārtas sabojāšana dzīvniekiem prasīja apmēram stundu, tad šoreiz pietika ar 10-15 minūtēm.
Kriza pieredze nav kas unikāls – pēdējo gadu laikā Gibraltāra šaurumā plēsoņdelfīni vairāk nekā 500 reižu centušies sabojāt peldlīdzekļus. Vienā no katriem pieciem uzbrukumiem peldlīdzeklis sabojāts tik stipri, ka pastāvīgi nespēj atgriezties piestātnē. Reti, bet pa kādam peldlīdzeklim arī nogrimst. Piemēram, šogad maija sākumā pēc plēsoņdelfīnu uzbrukuma nogrima buru jahta "Alboran Champagne".
Vairumā gadījumu iesaistīti vieni un tie paši 15 īpatņi. Ne vienmēr visi uzreiz, protams, bet dažādas kombinācijas no šo 15 plēsoņdelfīnu kopienas. Kas zīmīgi – plēsoņdelfīnus interesē tikai peldlīdzekļu sabojāšana. Cilvēkiem tie neuzbrūk. Kolīdz jahta, katamarāns vai cits peldlīdzeklis ir sabojāts vai nogremdēts, plēsoņdelfīni dodas prom.
Otra versija par plēsoņdelfīnu izgājieniem ir – tie vienkārši izklaidējas, rotaļājas. "Plēsoņdelfīnus piesaista stūres lāpsta, jo tā ir kustīga daļa," spriež jūras bioloģe un grāmatas "The Killer Whales Journals" autore Hane Stragere. "Iespējams, viņiem tā ir izklaide – gluži kā mums mauriņā iespert pa bumbu un vērot, kas notiks." Novērojumi liecina, ka dzīvnieku nolūks nav apzināti kaitēt cilvēkiem. "Esmu runājusi ar vienas nogrimušās jahtas apkalpes locekli. Viņš arī ir biologs un atklāja, ka nevienā brīdī no plēsoņdelfīnu puses neizjuta agresiju. Viņiem cilvēki bija pilnīgi vienaldzīgi. Kolīdz jahta nomira, plēsoņdelfīni devās prom," CNN stāsta Stragere. Arī Daniels Krizs, divos šādos uzbrukumos iesaistītais burātājs, piekrīt Stragerei un nedomā, ka plēsoņdelfīniem bijuši agresīvi nodomi attiecībā pret cilvēkiem. "Viņi vienkārši spēlējas ar stūres lāpstu, līdz izdodas to nolauzt. Viņi arī netriecās iekšā katamarānā kādā citā vietā, bet aiztika tikai stūres iekārtu."
Tas, ka plēsoņdelfīniem reizēm patīk savdabīgas izklaides, nav noslēpums. Dažādi neparasti izgājieni dokumentēti arī iepriekš. Piemēra, 1987. gadā Klusā okeāna ūdeņos vienā plēsoņdelfīnu populācijā novērots pavisam savdabīgs "modes kliedziens" – kāda mātīte uz pieres gluži kā cepuri sākusi valkāt mirušus lašus. Drīz vien šo "tendenci" bija pārņēmuši arī citi šīs populācijas plēsoņdelfīni. Pēc gada dzīvniekiem tas bija apnicis. Laiks rādīs, vai un cik ātri pāries plēsoņdelfīnu destruktīvās izklaides Gibraltāra šaurumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
