PVN samazināšana, 'vaučeri' un uzbrukumi VID - restorānu cīņa par izdzīvošanu  (84)

Vēstīts, ka maijā restorāna "Kinfield" īpašniece Kristīne Rožkalne Facebook ievietoja video, vainojot sava biznesa neveiksmēs VID, kas bija bloķējis uzņēmuma kontu nodokļu parāda dēļ. Tas sabiedrībā izraisīja asas diskusijas par to, cik adekvāts ir nodokļu slogs ēdināšanas uzņēmumiem.

Jaunzeme intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka šīs kaislības esot daļa no plašākas kampaņas, kuras mērķis ir panākt samazinātas PVN likmes piemērošanu ēdināšanas jomai: "Saprotot, ka nozare cīnās par samazinātu PVN, un, šajā gadījumā nozare ir ļoti redzama, es gan nesaprotu, kāpēc te ir iekļauta cīņa pret ieņēmumu dienestu. (..) Šajā gadījumā bija masīvs spiediens, masīva kampaņa par to, kā VID rīkojas nepareizi, kaut gan īstenībā runa ir par samazināto PVN likmi."

Viņa arī norādīja, ka ēdināšanas uzņēmumi neesot īpaši sliktākā stāvoklī nekā citās jomās strādājošie, piemēram, pārtikas ražotāji. Turklāt, kaut ēnu ekonomikas īpatsvars ēdināšanas uzņēmumos joprojām esot ap 20%, pēdējā laikā būtiski uzlabojusies gan restorānu nodokļu nomaksa, gan darbinieku algas.

Ieņēmumu dienests esot ar mieru izskatīt citu veidu, kā atvieglot dzīvi restorāniem – tā ir nozares pārstāvju ideja ieviest "vaučeru" sistēmu, lai piesaistot darbiniekus sezonāliem un īsiem ārpuskārtas darbiem ar viņiem nebūtu jāslēdz pastāvīgi līgumi. "Ir situācija reāla – nāk bankets, viena diena. No nodokļu administrācijas viedokļa apstrādāt daudzkārt labotas uzņēmumu deklarācijas ir laiks un darbs. Ja ir iespējas ieviest kādas formas, kas atvieglotu dzīvi abām pusēm, kāpēc lai mēs to nedarītu?" skaidroja Jaunzeme.

Tomēr šī ideja esot iestrēgusi Finanšu ministrijā, kura VID vadītājai sniegusi "diezgan skaidru un nepārprotamu atbildi, ka tādi "vaučeri" nebūs iespējami".

Latvijas Restorānu biedrības vadītājs Jānis Jenzis "Delfi TV ar Jāni Dombru" skaidroja, ka "vaučeri" varētu kalpot līdzīgi kā elektroniskā darba laika uzskaite, piemēram, mobilās aplikācijas formā, ļaujot uzņēmuma īslaicīgi piesaistītam cilvēkiem viegli reģistrēt darba laika sākumu un beigas, neslēdzot ar viņu pilna apjoma līgumu. "Šobrīd, ja jums ir bankets uz četrām stundām, jums jāpieņem cilvēks uz tām četrām stundām darbā. Tad viņš neatnāk, tad jums viņš jāmeklē, lai varētu atbrīvot no darba. Viņš jums sabojā visu statistiku, jo skaitās, ka tajā mēnesī strādājis. Tie ir visi tie momenti, kas tiktu atrisināti," skaidro Jenzis.

Viņš uzskata, ka "vaučeri" ļautu valstij vairāk naudas iekasēt nodokļos jo šobrīd daudzi restorānu nozares uzņēmumi izvēlas riskēt un nereģistrēt šādus īslaicīgos darbiniekus vienkārši, lai izvairītos no birokrātijas. Lai izvairītos no tā, ka darba devēji "vaučerus" izmanto, lai aizstātu pastāvīgus darbiniekus, kuriem pienākas arī slimības lapas un atvaļinājumi, biedrība uzskata, ka likumā būtu jānosaka, ka caur "vaučeriem" nodarbinātiem cilvēkiem jāmaksā vairāk nekā vidējā alga nozarē.

Tikmēr Finanšu ministrijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka ministrija pret "vaučeru" ieviešanu tik tiešām ir piesardzīga, jo līdzšinējā pieredze liecinot, ka tie apdraudētu darba ņēmēju sociālās garantijas. "Līdz šim visi vienkāršotie nodokļu režīmi, kas daļēji aizstāja darba attiecības, nenodrošina personai adekvātu sociālo nodrošinājumu slimības, maternitātes, pensionēšanās vai invaliditātes gadījumā," ministrija skaidro.

Tā norāda, ka jau šobrīd pastāv dažādas juridiskas formas kā nodarbināt cilvēkus uz nepastāvīgu darba laiku, piemēram, nomājot darbaspēku no citiem uzņēmumiem vai pērkot no fiziskām personām pakalpojumus ar tā dēvēto uzņēmuma līgumu. Ministrija norāda, ka esot gatava vērtēt un samazināt administratīvo slogu, lai šādu līgumu slēgšanu atvieglotu.

Pilnu Dombura un Jaunzemes sarunas ierakstu skatieties šeit.