Ugunsgrēks Valdgales pagastā: 'Diemžēl amatpersonas var atļauties melot'  (181)

"Parasti mežā ir normāli izbraucamas stigas, normāli izbraucami ceļi, normāla infrastruktūra. Šeit ir "Stiklu purvu" liegums, jau vairākus gadu desmitus nav veikta absolūti nekāda saimnieciskā darbība, piebraukšanas iespēju galīgi nekādu, ceļi aizauguši," runājot par to, kāpēc uguns ļoti strauji izplatījās plašā teritorijā un nebija kontrolējama, teica Krēsliņš.

Taujāts, vai saistībā ar stigu uzturēšanu nav metams akmens VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) dārziņā, ņemot vērā, ka viņi ir konkrētās teritorijas apsaimniekotāji, VMD vadītājs teica, ka nav, jo "kā var būt akmens LVM dārziņā, ja viņiem likums ir noteicis, ka viņi tur nedrīkst to darīt?"

Sākotnēji Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), sabiedrisko attiecību speciālistes Maijas Rēnas personā, nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Krēsliņš saka nepatiesību, norādot, ka iestāde nevar komentēt VMD ģenerāldirektora teikto. Taču vēlāk, kad "Delfi" personīgi uzrunāja DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktori Daci Sāmīti, kura savā "Facebook'' profilā VMD vadītāja izteikumus bija komentējusi ar vārdiem "diemžēl amatpersonas var atļauties melot," direktore vēlreiz norādīja, ka šādi apgalvojumi neatbilst patiesībai. "Dabas liegumā "Stiklu purvi" nav aizliegta kvartālstigu attīrīšana un esošo meža ceļu uzturēšana. Nevajag uz dabas aizsardzības rēķina norakstīt meža apsaimniekotāja nolaidību, ja tās stigas tiešām nav tīrītas," saka Sāmīte.

Dabas liegumam "Stiklu purvi" nudien ir 2011. gadā Ministru kabineta izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. DAP skaidro, ka nosacījumi par atļautajām darbībām dabas liegumos neierobežo robežstigu, kvartālstigu vai uguns aizsardzības jeb mineralizēto joslu veidošanu. "Šie noteikumi regulē visu, kas saistās ar dabas aizsardzību, viņos nav teikts, ka ir aizliegta kvartālstigu uzturēšana. Regulējamā režīma zonā, kas ir maza daļa no lieguma platības, stigu tīrīšanai nepieciešams saņemt DAP atļauju, bet pārējās daļās atļauja pat nav nepieciešama," paskaidro Sāmīte. Otra DAP pārstāve Rēna arīdzan atklāj, ka šādu atļauju neviens pārvaldei nemaz nav prasījis.

Par konkrētās teritorijas uzturēšanu tiek runāts arī 2006. gadā organizācijas "Latvijas Dabas fonds" izstrādātajā lieguma "Stiklu purvi" dabas aizsardzības plānā. Plāna pielikumā pie apsaimniekošanas pasākumiem ir punkts "stigu atjaunošana un uzturēšana" un paskaidrots, ka tas jādara LVM vai privātīpašniekiem, kur tādi ir. Savukārt konkrētā apsaimniekošanas pasākuma aprakstā minēts, ka "dabā labi redzamas stigas palīdz orientēties teritorijā".

Biologs Aivars Petriņš, kurš ir viens no šā plāna izstrādātājiem, paskaidro, ka dokumentam ir vien rekomendējošs raksturs un tas neuzliek pienākumu. "Mēs neaizliedzam stigas tīrīt, bet praksē kā notiek? Praksē notiek tā, ka mežsaimniecība jau ir tāda racionāla biznesa organizācija, kas strādā uz peļņu un attiecīgi, ja viņi redz, ka viņi nevar iegūt kaut kādu jēdzīgu koksni, tad viņi arī to stigu atstāj svētā mierā. Neviens netērē benzīnu un līdzekļus un neiet tās stigas tīrīt. Priekš kam viņiem tas ir vajadzīgs. Tas, ka stigas ir aizliegts tīrīt, tā nav taisnība. (..) Tas jau nav nekas jauns, kad dega pirms daudziem gadiem Slīterē, tur arī bija tādi paši pārmetumi, ka ceļi netīrīti, ka to neļauj un tādā stilā. Kaut kur jau ir jāmeklē attaisnojums."

Krēsliņš arī sarunas laikā piemin 1992. gadā notikušo ugunsgrēku Slīteres rezervātā, kurā līdz šim lielākā uguns nelaime Latvijā izpostīja 3300 hektārus, un saka, ka tāpēc jau VMD ir panācis, lai individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos tiek iekļauts saimnieciskās darbības izņēmums "meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana". Taču viņš konkrēto punktu tulko kā "tikai tanī brīdī, tikai tanī brīdī mēs drīkstam uzstādīt kaut kādus papildus spēles noteikumus, kad notiek kaut kāda nelaime". Rēna uz jautājumu par to, vai ar meža ugunsdrošības pasākumu īstenošanu tiešām saprot tikai rīcību, kad mežs jau deg, atbild, ka "noteikti nē". Meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana dabas liegumā ir atļauta, un ar to pārvaldes ieskatā būtu saprotams pasākumu kopums, kuru uzdevums ir arī nepieļaut meža ugunsgrēku izcelšanos un kavēt izcēlušos ugunsgrēku izplatīšanos. Starp šiem pasākumiem ir minama, piemēram, mineralizēto joslu izveide vai jau ugunsgrēka dzēšanas laikā koku izciršana ap ugunsgrēka teritoriju, lai nepieļautu liesmu tālāku izplatību.

Neskatoties uz to, ka augstāk minētajam plānam ir rekomendējošs raksturs, DAP nolikumā ir teikts, ka iestāde ne vien organizē un uzrauga dabas aizsardzības plānu izstrādi un atjaunošanu aizsargājamām teritorijām, bet arī veicina un koordinē minēto plānu ieviešanu. Sāmīte gan saka, ka iestāde runā ar mežu īpašniekiem un informē, kas būtu jādara, taču "nevar nevienu piespiest". Par to, vai ar ugunsgrēkā skarto mežu īpašniekiem ir runāts un koordinēts, lai plāns tiktu ieviests, DAP sola skaidrot.

Citās īpaši aizsargājamās teritorijās prevencijas pasākumi tiek realizēti, piemēram, DAP ir ierīkojusi stigas un arī artās uguns aizsardzības joslas Bažu purvā Slīteres Nacionālajā parkā un Grīņu dabas rezervātā. "Līdz ar to apgalvojums, ka likums aizliedz dabas liegumos veidot vai uzturēt stigas, ir aplams, tāpat kā apgalvojumi, ka dabas liegumos nedrīkst uzturēt esošos ceļus," uzsver Rēna.

Jāatzīmē, ka Ministru kabineta izdotie "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka, ja meža objektu atbildīgā persona apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 hektāriem, tā izstrādā meža objekta ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu visam meža objektam. "Delfi" lūdza LVM atsūtīt izstrādāto plānu, taču viņu pārstāvis Tomass Kotovičs atbildēja, ka plāna kartogrāfiskā materiāla publiskošanu uzskata par nelietderīgu, jo "jau tā redzam pieaugošu dažādu indivīdu interesi iekļūt garām kontrolposteņiem slēgtajā ugunsgrēka teritorijā, kas gan apdraud šo interesentu pašu dzīvību un veselību, gan arī apgrūtina darbu meža ugunsdzēšanas darbos iesaistītajiem ugunsdzēsējiem". Pēc tam, kad "Delfi" LVM lūdza definēt atteikumu pamatojumu juridiski, proti, saskaņā ar kādu normatīvo aktu LVM ir tiesības dokumenta publiskošanu izvērtēt atbilstoši saviem subjektīviem vērtējumiem par lietderību, Kotovičs vairākas reizes atkārtoja atteikumu, to nepamatojot, taču beigās plānu atsūtīja. Tajā, redzams, ka ugunsgrēka teritorijā esošajos iecirkņos pie ugunsdrošības preventīvo pasākumu uzskaitījuma nav ne mineralizēto joslu ierīkošana, ne stigu tīrīšana. Krēsliņa vadītā iestāde, kurai "Valsts meža dienesta likums" nosaka uzraudzīt mežu apsaimniekošanu, plānu ir apstiprinājusi.

Par Krēsliņa izteikumiem viedokli publiski savā "Facebook" profilā paudis arī dabas pētnieks Vilnis Skuja. "Vai ierēdnis drīkst izplatīt nepatiesu informāciju un palikt nesodīts? Dabas liegumā "Stiklu purvi" nav aizliegta kvartālstigu tīrīšana un ceļu uzturēšana," viņš raksta.