Būdams apķērīgs students, Emirs jau savās pirmajās īsfilmās 'Guernica' un it īpaši 'Titanic', kurā stāsta par ebreju apspiešanu 2.Pasaules karā, parāda nozīmīgu talanta dzirksti. Viņa skolotājs secina: "tevi atcerēsies pēc tavām filmām; mērķis attaisno līdzekļus". Šī frāze palīdz Emiram izprast un pabeigt savus pirmos personiskos projektus kino jomā, it īpaši ļoti riskanto "When father was away on business", atmaskojot politiskās komunisma deportācijas - tematu, kas Dienvidslāvijā neilgi pēc Tito nāves bija "aizliegto" vidū. Līdz tam Emirs allaž uzņem filmas savā valodā, pat liekot to aktieriem runāt savos reģionālajos akcentos, uzsverot Dienvidslāvijas iedzīvotāju dažādību. Tādējādi "Do you remember Dolly Bell?" ir pirmā dienvidslāvu kinofilma, kas nav tikusi uzņemta serbo-horvātu valodā (sava veida ekvivalents "BBC angļu" valodai). Tam seko "Time of the gypsies" romāņu valodā un angliskais "Arizona Dream". Taču ap šo laiku Emirs vairs nejūtas komfortabli savā dzimtenē, jo Dienvidslāvija karo. Stiprāko cīņu laikā uz vairākiem mēnešiem pat tiek pārtraukta "Arizona Dream" filmēšana. Tas viss liek Emiram saprast, ka ir nepieciešams rietumu skatītājam pastāstīt savas valsts vēsturi - top visu laiku ambiciozākais Emira Kusturicas darbs "Underground". Ar domām par sava mērķa piepildījumu un jo īpaši augošu pārliecību, ka viņu nesaprot (vai nevēlas saprast), Emirs gandrīz pamet kino biznesu, taču, par laimi, pārdomā, lai turpinātu darbu pie tematiski nedaudz vieglākiem darbiem "Black Cat White Cat", "Super 8 Stories" un "Life Is A Miracle", iemēģinot roku "laimīgo beigu" kinematogrāfijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!