{132b6074-059b-7365-c27e-c329323e7f9f}
Foto: EPA/LETA
Emirs Kusturica dzimis Sarajevā, bijušajā Dienvidslāvijā (šobrīd Bosnijas-Hercogovinas sastāvā), 1954.gada 24.novembrī. Līdz šim strādājis pie astoņām pilnmetrāžas kinolentēm un divām televīzijas filmām, no kurām, blakus vairākiem citiem apbalvojumiem, "When father was away on business" un "Underground" ieguvušas katra pa vienam Kannu filmu festivāla Palmas zaram, savukārt episkais "Arizona Dream" nopelnījis Berlīnes filmu festivāla žurijas speciālo balvu - sudraba lāci.
Lai arī dzimis kā Bosnijas musulmanis, Emirs kopš agras bērnības izjūt savas ģimenes visai ciešās saites ar pareizticīgajiem slāviem. Viņa tēvs Murats, sekojot miljoniem citu Dienvidslāvu piemēram, upurēja savus sapņus komunisma vārdā. Emirs, viņa vienīgais dēls, savas attiecības ar komunismu izteica, kļūstot par režisoru. Tā kā jaunais Emirs, esot simboliskā opozīcijā savai "pareizajai" ģimenei (viņa tēvs strādāja Bosnijas-Hercogovinas Informācijas ministrijā), ir draugos ar dažiem Sarajevas "sliktajiem zēniem", vecāki nolemj Emiru 18 gadu vecumā sūtīt uz ārzemēm apgūt kinematogrāfiju prestižajā FAMU - Prāgas kino skolā, kurā reiz zinības smēlušies arī Milošs Formans un Gorans Paskaļjevičs.

Būdams apķērīgs students, Emirs jau savās pirmajās īsfilmās 'Guernica' un it īpaši 'Titanic', kurā stāsta par ebreju apspiešanu 2.Pasaules karā, parāda nozīmīgu talanta dzirksti. Viņa skolotājs secina: "tevi atcerēsies pēc tavām filmām; mērķis attaisno līdzekļus". Šī frāze palīdz Emiram izprast un pabeigt savus pirmos personiskos projektus kino jomā, it īpaši ļoti riskanto "When father was away on business", atmaskojot politiskās komunisma deportācijas - tematu, kas Dienvidslāvijā neilgi pēc Tito nāves bija "aizliegto" vidū. Līdz tam Emirs allaž uzņem filmas savā valodā, pat liekot to aktieriem runāt savos reģionālajos akcentos, uzsverot Dienvidslāvijas iedzīvotāju dažādību. Tādējādi "Do you remember Dolly Bell?" ir pirmā dienvidslāvu kinofilma, kas nav tikusi uzņemta serbo-horvātu valodā (sava veida ekvivalents "BBC angļu" valodai). Tam seko "Time of the gypsies" romāņu valodā un angliskais "Arizona Dream". Taču ap šo laiku Emirs vairs nejūtas komfortabli savā dzimtenē, jo Dienvidslāvija karo. Stiprāko cīņu laikā uz vairākiem mēnešiem pat tiek pārtraukta "Arizona Dream" filmēšana. Tas viss liek Emiram saprast, ka ir nepieciešams rietumu skatītājam pastāstīt savas valsts vēsturi - top visu laiku ambiciozākais Emira Kusturicas darbs "Underground". Ar domām par sava mērķa piepildījumu un jo īpaši augošu pārliecību, ka viņu nesaprot (vai nevēlas saprast), Emirs gandrīz pamet kino biznesu, taču, par laimi, pārdomā, lai turpinātu darbu pie tematiski nedaudz vieglākiem darbiem "Black Cat White Cat", "Super 8 Stories" un "Life Is A Miracle", iemēģinot roku "laimīgo beigu" kinematogrāfijā.

Filmogrāfija

1971 - A part of the truth (īsfilma);
1972 - Autumn (īsfilma);
1978 - Guernica (īsfilma) - ieguvusi pirmo vietu studentu filmu festivālā Karlovi-Vari;
1978 - The brides are coming (TV);
1979 - Titanic (TV) - ieguvusi pirmo vietu Dienvidslāvijas televīzijas filmu festivālā Portorozā;
1981 - Do you remember Dolly Bell? - ieguvusi kritiķu balvu Sanpaulu Internacionālajā filmu festivālā, kā arī Zelta lauvu par debiju Venēcijas Mostrā;
1985 - When father was away on business - saņēmusi Zelta palmu Kannu filmu festivālā;
1989 - Time of the gypsies - nopelnījusi Emiram Kusturicam Labākā režisora apbalvojumu Kannu filmu festivālā;
1993 - Arizona Dream - saņēmusi Sudraba lāci (īpašo žūrijas balvu) Berlīnes internacionālajā kinofestivālā;
1995 - Underground - ieguvusi Zelta palmas zaru Kannu filmu festivālā;
1996 - Seven days in the life of a bird (īsfilma, uzņemta speciāli Francijas telekanālam France 2);
1998 - Black Cat White Cat - Sudraba lauvas laureāte Venēcijas Mostrā;
2001 - Super 8 stories (dokumentālā filma par "No Smoking Orchestra") - ieguvusi Sudraba šķīvi kā labākā dokumentālā filma Čikāgas Internacionālajā kinofestivālā;
2004 - Life is a Miracle - ieguvusi Nacionālo izglītības balvu Kannu festivālā;
2006? - All the invisible children (filma ir UNICEF projekts un atrodas tapšanas stadijā, darbība Serbijā un Melnkalnē)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!