"Nē, tas pasākums nepārstāv mani. Ceru, ka šis ir pēdējais "Zelta mikrofons"" – šādus vārdus 8. marta vakarā notikušajai Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijai veltījuši producents un mūziķis Arnis Račinskis, kā arī producents Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd. Viņi kritizē gan svinīgā notikuma kvalitāti, gan arī tā organizatorisko norisi – tas, viņuprāt, ir viena cilvēka, uzņēmējas un producentes, Elitas Mīlgrāves privāts pasākums. Viņiem pievienojušies arī vairāki citi mūziķi, izdevēji un nozares profesionāļi.
Atgādinām, ka "Zelta mikrofoni" par pērn izdotajiem Latvijas mūzikas ierakstiem tika pasniegti 8. marta vakarā pasākumu norises vietā "Atta Centre". Galveno balvu – gada labākā albuma "Mikrofonu" saņēma grupa "Astro’n’out" par albumu "777", bet par mūža ieguldījumu tika godināta grupa "Credo".
Arnis Račinskis: "Kā būtu, ja..."
Jau iepriekš mūziķis un "Delfi" atvainojas Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam vadītajam Alvim Hermanim. Viņa vārdu mūziķis izmantojis tikai ilustrācijai. Tikpat labi varētu tikt izmantots Viestura Kairiša vai Elmāra Seņkova vārds.
Agrā rīta stundā pēc "Zelta mikrofona" ceremonijas grupas "Laika suns" līderis, producents Arnis Račinskis pasākumam veltījis alegorisku ierakstu "Facebook", Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijas situāciju ieliekot Nacionālās teātra balvas ceremonijas "Spēlmaņu nakts" ietvarā.
"Kolēģi mūziķi un producenti! Ko jūs teiktu, ja nacionālo teātra balvu ceremoniju "Spēlmaņu nakts" rīkotu, piemēram SIA "A. Hermanis"? Un, ja "Spēlmaņu nakts" būtu reģistrēts kā A. Hermaņa zīmols Preču zīmju datubāzē? Un ja starp nominācijām būtu arī, piemēram, RIMI gada izrāde un Elektrum aktieris. Un ja aktieri epastos saņemtu aicinājumu maksāt par ielūgumiem savām otrajām pusītēm skaidrā naudā (un daļa to arī darītu)? Un žūrija un skatuves mākslinieki ceremonijas saturu radītu par velti (jo honorāri, kaut simboliski, ir izdevumi SIA "A.Hermanis" biznesam)?" jautā Račinskis.
"Un pasniedzot balvu, jums līdzi dotu A. Hermaņa nule izdoto grāmatu ar A. Hermani uz vāka," mūziķis norāda uz situāciju, kurā lielākā daļa "Zelta mikrofona" laureātu uz skatuves saņēma arī svaigi izdoto Elitas Mīlgrāves autobiogrāfiju "Mikrofons". Račinskis arī pauž neizpratni par "Zelta mikrofona" sociālo mediju profilos atrodamo saturu, kuros ievērojamu daļu sastāda Mīlgrāves fotoattēli un citāti.
"Jūs taču teiktu, ka joks kaut kāds, tas nav nopietni. Jūs taču saprastu aktierus, kas teiktu - nē, tas pasākums nepārstāv mani. Tā, protams, ir laba publicitāte, bet tas nepārstāv mani un manas mākslas ideju. Un mēs taču teiktu - kolēģi mākslinieki, kāpēc jums nerīkot savu balvu ceremoniju, kam jums tas Narciss priekšā pakaļā," raksta Račinskis.
Viņš uzsver, ka ir visus mūziķus pārstāvošas organizācijas, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī Kultūras ministrija, kas varētu šādu populārās mūzikas ierakstu gada balvas ceremoniju rīkot. "Ideja, nolikums, konkurss īstenotājam, pasākums – repeat (atkārtojam)," raksta Račinskis.
Račinska ierakstam "Facebook" pievienojušies arī citi mūziķi.
Mūziķis un savulaik aktīvs mūzikas ierakstu izdevējs Ainārs Mielavs raksta, ka jau pirms 18 gadiem ir izstājies no "orgkomitejas, kas saucas LaMPA" un pasmaida, ka dzīve skaisti turpinās arī bez "Zelta mikrofoniem".
"Man bija kauns piedalīties "tejāterī", kuru kūrēja un joprojām turpina kūrēt cilvēks ar, kā minimums, apšaubāmu gaumi visās jomās – Elita Milgrāve. Kamēr "režisors" netiks atlaists, tikmēr viss šis balagāns ar sponsoru atrādīšanos priekšā un pakaļā turpināsies. No personiskās pieredzes varu apgalvot, pati Elitas kundze nekur atkāpties netaisās. Tā kā atliek vien manis pieminētā iespēja - visiem sevi cienošajiem artistiem ignorēt šo pasākumu līdz "varas" nomaiņai," raksta Mielavs.
Tāpat sašutumu par pasākuma norisi un attieksmi pret mūziķiem paudis arī grupas "Kautkali" dalībnieks, basģitārists Didzis Bardo.
"Ieskatam, patiesa aina no šī gada pasākuma skaņas mēģinājuma - mūziķi jau pirms kāpšanas uz skatuves tiek informēti, ka spēlēšana ar ieslēgtu pilnu apskaņošanu nav iespējama, jo blakus notiek svarīga konference. Bungas spēlēt nedrīkst (bundzinieki atgriežas bērnībā, spēlējot gaisa bungas) mēģinājumam sākoties uz skatuves uzskrien aiz dusmām sarkana un pikta pasākuma režisore (Dita Torstere – red), kura kā nepaklausīgus bērnus sāk rāt nemiera cēlājus ar tekstu "nedziediet tik skaļi, nelēkājiet taču pa to skatuvi, utt " un tad tu stāvi uz tās skatuves un domā, jā - šis nu tiešām ir īsts Latvijas "Grammy"...," raksta Bardo.
"Apmierināts ar notiekošo nav neviens – ne mūziķi, ne tehniskie darbinieki, bet kā jau ierasts - pacepās pa stūriem un viss turpina ritēt ierasto gaitu. Skaidrs ir viens, Latvijas ierakstu gada balvai šādā formā un ar šiem organizatoriem ir jābeidzas, lai sāktos pa jaunam – ar skaidru, no realitātes neatrautu un personības pseido kultā nebalstītu virzību," pauž grupas "Kautkaili" mūziķis.
Rūdolfs Budze: "Esmu noguris no "sūnu ciema" mentalitātes"
""This is why we can't have nice things" (Šis ir tas, kāpēc mums nav nekā jauka) jeb kādēļ es ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais "Zelta mikrofons"," savu ierakstu "Facebook" sāk producents Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd.
Viņš atgādina, ka ceremonijā mikrofona statuetes ir saņēmuši ieraksti, pie kuriem viņš ir strādājis, kā arī ar viņu cieši saistīti mākslinieki. Viņš priecājas par uzvarētājiem. "Zinu, ka novērtējums radošajiem ir svarīgs, lai arī tas nāk caur pasākumu, kur ja pakasa nost virsslāni, atrodi nopietnu puvi," raksta Budze.
"Elitas narcisisms (vai/un mārketinga gājiens), kas izpaudās ar savas grāmatas bāšanu visiem laureātiem klēpī, ir, maigi izsakoties, apnicis. Tas nav normāli, ka pasākumam, kurš tiek pasniegts kā vienīgā neakadēmiskās mūzikas prestiža ceremonija, kam tiek novirzīta Kultūras ministrijas (nodokļu nauda) un LaIPA (izpildītāju un producentu kolektīvā nauda), ir viena konkrēta seja. Zīmols pieder privāti Elitai Mīlgrāvei. Peļņa (ja tāda tiek gūta) arī paliek viņai. Nozares cilvēki droši vien brīnīsies - peļņa? Jā, ieejiet "Lursoft", papētiet," raksta pazīstamais producents.
"Vakardienas pasākums izskatījās pēc vidējas kvalitātes korporatīvā pasākuma (no offence (nekādu apvainojumu) kolēģiem šai segmentā). Atšķirība tik tāda - parasti korporatīvajos (jeb kā mēs mīļi tos mēdzam saukt par "kotletēm") mūziķi pelna," pauž Budze, kritizējot pasākuma norises kvalitāti.
Viņš arī norāda uz žūrijas nelielo sastāvu – tā ir 40 cilvēku liela. Tas viņaprāt nozīmē objektivitātes trūkumu un balvas zemo vērtību. Budze norāda, ka tepat kaimiņos Igaunijā ierakstu gada balvu vērtē trīs reizes lielāka žūrija, kas nodrošina objektīvāku vērtējumu.
"Varētu turpināt, bet esmu noguris. Esmu noguris no "sūnu ciema" mentalitātes, esmu noguris mēģināt ar kolēģiem veidot dialogu ar Elitu par to kā, mūsuprāt, vajadzētu attīstīt šāda tipa pasākumu. Nozares prestiža balvu nav grūti padarīt kvalitatīvāku, gaumīgāku, nozīmīgāku - labāku visās izpausmēs. Bet tas nozīmētu atteikties no ego, bet viens ego te to lietu negrib laist vaļā. Tādēļ es arī ceru, ka vakar piedzīvotais ir pēdējais "Zelta mikrofons"," raksta Budze.
Nelielā komentārā "Delfi" sestdienas, 9. marta, rītā producents arī norāda, ka gan viņš, gan Račinskis ir Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomē un sarunas par nepieciešamām izmaiņām "Zelta mikrofona" norisē ir notikušas jau gadiem un šobrīd vienkārši "ir sakrājies".
Kas rīko "Zelta mikrofonu"
Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu rīko Elitai Mīlgrāvei piederošais uzņēmums "MicRec PM", kā arī Latvijas mūzikas producentu apvienība (LaMPA), kuras valdes priekšsēdētāja ar tiesībām pārstāvēt biedrību atsevišķi ir pati Mīlgrāve. Tāpat pēc Latvijas Patentu valdes datu bāzē pieejamās informācijas Elita Mīlgrāve Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" ir reģistrējusi kā individuālu preču zīmi.
"Zelta mikrofona" ceremoniju līdzfinansē Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas pērn pasākumam piešķīrusi 35 tūkstošus eiro. Kopš 2013. gada ceremonijas norisei finansējumu piešķir arī Kultūras ministrija.
"Lursoft" pieejamie jaunākie dati liecina, ka "MicRec PM 2022. gadā bija 258 079 eiro liels apgrozījums un 4957 eiro liela peļņa. Savukārt LaMPA 2022. gadā bija 114 657 eiro liels apgrozījums un 26 965 eiro liela peļņa.