'Lielā mūzikas balva 2023'. Kategorija – 'Gada koncerts'

29. jūlijā Vidzemes koncertzālē piedzīvotais "Cēsu vāgneriānas" turpinājums jeb Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" trešās daļas "Zigfrīds" koncertatskaņojums pamatoti uzskatāms par vienu no aizvadītā gada centrālajiem muzikālajiem notikumiem. Cēsu Mākslas festivāla sapulcētajā izcilajā starptautiskajā solistu ansamblī līdz ar vairākām izslavētām "Vāgnera balsīm" teicami iekļāvās arī mūsu pašu dziedoņi – Alberihu spilgti iemiesojošais Armands Siliņš un Mežaputna lomā valdzinošā Kristīne Gailīte. Tas bija ievērības vērts un ar izcilības auru apvīts vācu vēlīnā romantiķa partitūras lasījums, dziedātājiem esot lieliskā sapratnē ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un tā māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski, kura smalki pārdomātā un dziļi izjustā interpretācija pārliecināja ar dramaturģiskā risinājuma skaidrību un iedvesmojošu impulsivitāti.

Vasaras izskaņā mums tika dāvāta reta iespēja klātienē dzirdēt vienu no visu laiku vismonumentālākajiem Rekviēmiem – franču romantisma granda Hektora Berlioza 1837. gadā milzumapjomīgam atskaņotāju sastāvam komponēto episko lieldarbu – veltījumu Jūlija revolūcijā kritušo piemiņai. Neaizmirstami spilgts un satricinoši iespaidīgs bija šis Rīgas Doma akustikas ieskaujošajā varenībā piedzīvotais Garīgās mūzikas festivāla 26. augusta notikums. Māra Sirmā viedi virsvadītajā partitūras lasījumā Valsts akadēmiskā kora "Latvija" smalki saliedētās balsis krāšņi un aizkustinoši savijās ar orķestra "Rīga" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieku niansēto saspēli un britu dziedoņa Endrū Steipla spoži izdzīvoto tenora partiju.

17. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" izskanējušais "Valsts svētku koncerts. Latvijai 105" aizvadītā gada kolorītajā notikumu klāstā izcēlās ar tieši latviešu mūzikai veltītu stilistiski daudzveidīgu programmu mākslinieciski augstvērtīgā lasījumā, nepelnīti reti atskaņotus muzikālos dārgumus līdznostatot jaunām vēsmām. Pie mūsu pašu komponistu skaņumākslai allaž uzticīgā Liepājas Simfoniskā orķestra dirģenta pults atgriežoties šo latviskā koda caurausto repertuāru lieliski izjūtošajam Jānim Liepiņam, līdzās Trešās Atmodas laikā tapušajai Ādolfa Skultes krāšņi instrumentētajai "Dramatiskajai" simfonijai un Jāņa Ivanova 1957. gadā darinātajam Raiņa dramaturģijā sakņotajam simfoniskajam tēlojumam "Lāčplēsis" tovakar pirmoreiz izskanēja arī vēju pilsētā uzaugušā Zigmara Liepiņa īpaši šim svētku koncertam rakstītais jūras villinājuma iedvesmotais Klavierkoncerts ar mutoļojošām nokrāsām caurausto Andreja Osokina solospēli.

Jau ziņots, ka Lielās mūzikas balvas svinīgā ceremonija šogad norisināsies 12. martā. Svinīgo pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Televīzijas 1. kanāls un Latvijas Radio 3 "Klasika".

Atgādinām, ka šogad balvai septiņās dažādās kategorijās ir nominēti gan mūziķi, gan komponisti, gan uzvedumi, gan koncerti. Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā saņems komponists Vilnis Šmīdbergs un pianists Arnis Zandmanis.