Ar radošām mokām saskāries ikviens, kurš vispār lūkojis kaut ko radīt. Taču cilvēki ir dažādi, un attiecīgi arī minētās mokas ir atšķirīgas, pat ja iedīglis tām ir viens – šaubas, vai tas, ko centies radīt, vispār ir radīšanas vērts, vai ir pietiekami kvalitatīvs, noderīgs, stilīgs... Viedie saka – nav svarīgi, ko domā citi, vienkārši radi. To, ka tie ir tikai vārdi, apliecina arī 470 lappusēs sarindotie to radinieki repera Gustavo autobiogrāfiskajā grāmatā "Beidzot! – dziesmu teksti un starpgadījumi".
Primārā šīs grāmatas auditorija ir tā sauktie deviņdesmito bērni – tie, kuri savā jaunībā piedzīvoja hiphopa piedzimšanu Latvijā, diezgan brutālo ielu naktsdzīves realitāti, nemitīgo naudas trūkumu, akūto sevis apliecināšanas nepieciešamību un arī bezgalīgo romantiku un brīvību tajā visā. Gustavs Butelis jeb Gustavo (ar Arstarulsmirus Arsujumfus Tarus šajā stāstā vēl nav tikpat kā nekāda sakara) savā grāmatā atklājas kā normāls gadu tūkstošu mijas Rīgas džeks, kuram starp ballītēm pārsvarā nav, ko darīt, bet kurš ir iemīlējies no aizokeāna nākošajā repmūzikas vilnī. Līdz Latvijai gan tolaik atskalojas tikai paši mazākie vilnīši, taču ar to ir gana, lai uzķertu šīs tobrīd ļoti attālās vibrācijas.
Sākotnējā bezdarbība noved pie arvien lielākas apsēstības ar to, ka jāmēģina kaut ko līdzīgu radīt arī pašam. Pirms Latvijas hiphopa īstā buma dzīvojušajiem jauniešiem labi palikusi prātā grupas "Fact" negaidītā parādīšanās, Ozols ar savu kolorīto tēlu, repmetāla uzplaiksnījums, vēl pirms tam arī Roberta Gobziņa jeb EastBam pirmie centieni latviešu teksta ritmiskajā rīmēšanā. Gustavo grāmatā itin labi ataino gadu tūkstošu mijas laika mūžīgo nenoteiktību un savstarpējo ķildošanos, kas tad arī neļāva nedz "Fact", nedz "Rool Makaz" kļūt par stabilām hiphopa apvienībām ar tālāku nākotni.
Un varbūt arī labi, jo mēģinājumi līdzināties "tiem aiz okeāna" nemanot pārvērtās par īstenajiem latviešu repa iedīgļiem. Īpaši svarīgi – latviešu valodā. Gustavo uzsver, ka milzīga nozīme viņa radošajā attīstībā bija tieši draudzībai ar Kurtu un Žaku no "S’T’A", kas ļāva vispār noticēt aizraujoša repa iespējamībai arī latviski.
Taču grāmatas pamata vēstījums ir pārsteidzoši lielais Gustavo perfekcionisms, kas viņu ievelk emocionālā atvarā ikreiz, kad uzsākts darbs pie jauna albuma tapšanas. Turklāt lielākās problēmas sākas tieši ar savas mūzikas radīšanu. Sadarbība ar citiem padodas daudz vieglāk. Pat ar tādiem superstāriem kā "Prāta vētra". Un pat ne mūzikas, bet tieši tekstu radīšana ir vislielākais klupšanas akmens, kas nekādi neienāktu prātā, klausoties viņa dziesmas vai vērojot Gustavo uzstājamies. Šķiet, ka viņš to dara gandrīz bez piepūles, ka repa teksti viņam, visticamāk, sprāgst ārā pat miegā.
Un tas ir par godu pirms 20 gadiem klajā nākušajam debijas albumam "Beidzot!" nodēvētās Gustavo debijas grāmatas sāls – ļaut saprast, kādam izmisumam, šaubām un emocionāliem virpuļiem cauri dodas, šķiet, jebkāda žanra mākslinieks, līdz nonāk pie galarezultāta. Līdzīgas izjūtas uz papīra pērn bija izlikusi grupas "Astro’n’out" galvenā seja Māra Upmane-Holšteine savā pirmajā grāmatā "Piezīmes uz šaubu malām". Tagad ar ne tik sievišķi emocionālu un mazliet vienkāršotāku džeka stāstu mums radošās virtuves aizkaru pavēris arī Gustavo. Sievišķā līnija šeit vairāk iezīmējas attiecībās ar allaž atbalstošo māsu Annu vai pāris meitenēm, ar kurām attiecību uzsākšana un noturēšana pārsvarā ir sarežģīts process.
Tas tik tiešām arī ir vēl jauna cilvēka stāsts, jo apraujas 2011. gadā pēc pirmā hiphopa lielkoncerta "Arēnā Rīga", kas bija Gustavo līdz tam lielākais triumfa mirklis. Sadegšana un pāriešana uz Arstarulsmirus dzīves un radošo posmu, iespējams, atstāta otrajai grāmatai. Taču tagad Gustavo, kā zināms, ir atpakaļ un decembrī pat gatavs vēl vērienīgākam šovam "Arēnā Rīga". Galvenais droši vien ir nesadegt.
Tikmēr klausītājiem, potenciālajiem koncerta apmeklētājiem un nu jau arī lasītājiem "Beidzot! – dziesmu teksti un starpgadījumi" ir lieliska iespēja ne tikai uzzināt par Gustavo itin raibajiem piedzīvojumiem, kas ietver arī autoavāriju kopā ar rokgrupu "Quarks", koķetērijas pārpilnu kritienu uz betona trepēm, pastaigu kapos ar krievu repa zvaigznēm KACTA un pat cīņu ar jauna albuma noklausīšanos iztraucējušu pērtiķi Kambodžā, bet arī dzejiski literārā un dzīves kontekstu ietērptā veidā palūkoties uz viņa dziesmu tekstiem, daļu no kuriem, iespējams, ieraudzīsiet jaunā gaismā.
Šī apskata autoram, piemēram, pēkšņi aizķērās Gustavo nu jau 20 gadus vecā debijas albuma tituldziesmā pirms tam viegli garām palaistā eiropieti raksturojošā frāze, kas izklausās sasodīti aktuāla joprojām: "Stress vai ārprātīgs besis, pa vidam prieki, Gatavība ārā spert un mest ikkatru nieku." Šķiet, ka Gustavo ir viens no tiem reperiem, kam izdodas uzrunāt arī tos savas paaudzes klausītājus, kuri ikdienā varbūt arī nav izteikti hiphopa kultūras fani. Visticamāk, tas attiecas arī uz grāmatu, kas sākumā šķiet diezgan vienkāršots stāsts par kauslīgiem repa džekiem, bet savā attīstībā ievelk Gustava pasaules uztverē un negaidītu dzīves pavērsienu, kā arī attiecīgu radošo kopsakarību ķēdē.
Vēlreiz citējot jau minēto debijas diska tituldziesmu: "Lai nervus bendē kādam vai slāpi remdē tādam, Kas ir piedzīvojis to pašu vai jūtas līdzīgi." Tā kā Gustavo savas autobiogrāfijas projektu kūrē pats, iegādāties to var tikai internetā – speciāli izveidotajā lapā beidzot.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
