Trīs ievērību pelnījuši debijas albumi. Izvēlas, klausās un raksta Uldis Rudaks

Pirmoreiz noklausoties grupas "Advanced Blue" koncertu 2022. gada pavasarī Jelgavas apkaimē notikušā brīvdabas festivālā "foRest", sapratu, ka mums ir radies jauns hipiju ēras laikā dzimušā psihedeliskā roka trio, kura mūzika ir kaut kas šamaniskam rituālam līdzīgs, kas ievelk tevi līdz galam neizprotamu, un tāpēc vilinošu sajūtu virpulī, no kura pēc tam grūti izkļūt ārā. Toreiz daļa grupas dziesmu vēl bija angļu valodā, kam kaut kas līdzīgs jau šķita pasaules rokmūzikas vēsturē dzirdēts, bet visvairāk uzrunāja un ar patiesi unikālu, iepriekš Latvijas roka scenā nedzirdētu skanējumu (līdzīgi kā pirms trim gadiem "Bēdu Brāļi" – cits trio) izcēlās tieši tās dziesmas, kas bija latviski.

Sajūtot viņu mūzikā blūza saknes, pēc koncerta apjautājos, vai šie nav kāds svaigs jau vairāku jaunu latviešu blūzmeņu paaudžu audzinātāja, savulaik arī populāras videonomas saimnieka Dailes Ziga projekts, tāpēc ieintriģēja atbilde, ka viņi tādu nemaz nepazīstot. Vēlākās sarunās noskaidroju, ka viens no "Advanced Blue" vokālista un ģitārspēles virtuoza Gustava Gailīša skolotājiem jeb padomdevējem ir Indijas mūzikas pētnieks un sārodists Sergejs Ancupovs. Oho – tātad austrumi un visas tās hipiju lietas, ar kurām tur savulaik koķetēja "The Beatles", "The Rolling Stones", Džimijs Peidžs u.c. Šopavasar beidzot sagaidīts "Advanced Blue" pilnmetrāžas debijas albums "Svabads" (EP "Ego" iznāca 2021.), kas tika nosvinēts ar atklāšanas koncertu analogo "Puškina ielas gaismu" "izkrāsotajā" Anglikāņu baznīcā. Šo ierakstu gribētos izvirzīt par vienu no kandidātiem uz 2024. gada labākā latviešu mūzikas albuma titulu, un nav svarīgi, kādā vārdā to šoreiz sauks - par "Austru", "Zelta mikrofonu" vai vēl kā citādi.

Albums sākas ar "Black Sabbath" dziesmas "Iron Man" ievadu atgādinošiem bungu sitieniem, bet pēc mirkļa attopies, ka jau jūti, kā caur šo mūziku smaržo mūsu Latvijas pļavas ar drīz plaukstošajām pienenēm, kas pēc noziedēšanas pārvērtīsies lidojošās baltās pūkās, no kā gan jau ideju nozaguši izpletņu izgudrotāji. Smaržo arī svaigi nopļauta zāle un mūžameži, kur neviens vēl ne zariņu nav nolauzis, bet amortizatoru vēl neizdangāto grants ceļu saceltie putekļi gaida, kad tos nomazgās bagātīgs lietus no zibens pāršķeltajām, nesen vēl dzidri zilajām debesīm. Šīs tēmas ("Aka", "Purvs", "Postā", "Jancīgs" u.c.) pierasts uzreiz asociēt ar folku vai šlāgeri, bet "Svabads" atver jaunu, iespējams, par īstenu 21.gadsimta pagānu/hipiju ārtroku saucamu latvju roka lapaspusi. Tāpēc viņu kā iesildītāju izvēle latviešu progroka veterānu "Vecās mājas" koncertam Liepājā 11. maijā šķiet organiska un trāpa tieši simtniekā – kluba "Fontaine Palace"saimnieks pazīst drēbi.

Nesen, atzīmējot rokmūzikas vēsturē ārkārtīgi nozīmīgās Ņujorkas grupas "Sonic Youth" basistes Kimas Gordonas septiņdesmit pirmo dzimšanas dienu, tika publicētas viņas dažādu laiku fotogrāfijas, un vienā no tām Kima jaunībā redzama krekliņā ar uzrakstu "Girls invented punk rock not England" (Meitenes radīja pankroku, ne Anglija). Jo, ja meitenes ķeras pie ģitārām un bungām, lai to pavadījumā histēriski izkliegtu savas dusmas un sāpes, nevis skaisti izdziedātu melodijas, tad tas izklausās daudz iespaidīgāk (gan par večiem, gan Angliju), jau iztēlojoties vien, kā šīs par visām pasaules netaisnībām saniknotās, jaunās būtnes ar asajiem nagiem un vēl metāla pīrsingiem tevi plosa, bet tu turpini neprātīgi dejot, viņās klausoties. Ne velti arī trauksmes sirēnām tiek izraudzīti augstāki, griezīgi spalgi toņi, kas nekad nepaliks kaut kādu citu skaņu fonā.

Tāpēc līdz ar Rīgas jaunās panku scēnas uzplaukumu pēc pandēmijas kā vispamanāmākā un pieprasītākā daudzu citu vidū izcēlās 75 % meiteņu grupa "ŠŅK". Tagad stafeti no viņām ar vēl jauneklīgāku un brutālāku "hardcore" jaudu pārņēmušas "Depustūtes", pēc debijas albumā "Kretīnu pavadā" vēl dzirdamās oriģinālbasistes aiziešanas viņām pievienojoties arī Karlīnai no "ŠŅK", kas pēdējā laikā iepauzējusi. Ja "ŠŅK" vienīgais puisis ir Emīls pie bungām, tad "Depustutes" šo vīrišķo ceturtdaļu no grupas pārstāv ģitārists Marks.

Grupas nosaukums tapis, "sakrustojot" vārdus "deputāti" un "prostitūtas" ("Deputāti ir valsts prostitūtas"), šīs pašas domas spārnots ir arī viņu gana asprātīgais logo, kas jau manīts uz žogiem un māju sienām, gluži kā savulaik uzraksti "Depeche Mode", "Kino" "Metallica" vai "Nirvana". "Depustūtes" meitenes liek lietā visu savā rīcībā esošo artilēriju, ieskaitot panciski brīvu, bet arī sievišķīgi izaicinošu ģērbšanos koncertos, lai uzsvērtu dziesmās pausto, ka tā nav jāsaprot kā atļauja visādiem "random" vīriešiem palaist rokas.

Kultūras norišu pētnieks Jānis Daugavietis savā albuma aprakstā "Radio NABA" lapā jau atzīmējis, ka citas feministiski noskaņotas muzikālās apvienības cenšas ģērbties askētiski, bet "Depustūtes" izvēlas provocēt, jo tā tomēr ir "riot grrrl" būtība – iebliezt līdz galam, nevis kautrīgi piesegties un slēpties. Noklausoties šo albumu, piezogas arī doma, cik gan mūsdienās viss notiek ātri – te jaunieši grib spēlēt ar milzu aizrautību, te prioritātes mainās, piemēram, kādam dalībniekam aizbraucot uz ārzemēm, un grupas izjūk vai maina sastāvus, tāpēc "Depustūtes" jāķer šeit un tagad – iespējams, ka šis, pat vairāku pieredzējušu skeptiķu atzinīgi novērtētais, Valmieras studijā "Hodila Records" ieskaņotais lieliskais albums tā arī paliks viņu diskogrāfijā un Latvijas roka vēsturē vienīgais.

Reiz sarunā par sadarbību ar Edgaru Liepiņu septiņdesmito gadu beigās Maestro Raimonds Pauls visai kritiski izteicās par dziedošā aktiera turpmāko aizraušanos ar nerātnajām dainām programmā kopā ar Mārtiņu Braunu. Kādam tas var, protams, nepatikt, bet visus turpmākos gadus daudzo folka un postfolka kolektīvu daiļradē šī nerātnā tēma iztrūka gluži tāpat kā to sējums Krišjāņa Barona savākto dainu grāmatu komplektos. Kad Juris Kaukulis no "Dzelzs vilka" sāka sacerēt dziesmas ar vārdiem no tautas dainu krājumiem, likās, ka ar viņa iepriekš apdziedāto ļaušanos pirmatnējiem instinktiem un rokenrola bohēmai saderētu arī nerātnākās mūsu senču vārsmas, bet viņš tomēr izvēlējās romantiskākas un delikātākas tēmas, daudz tālāk par "...tavu lielu rīku!" vai "Jāņu naktī meitiņ sargi savu puķu vanadziņ’" kāju nesperot. Un te pēkšņi šogad uzradās meitenes no grupas "Aptiekas Bēru Ansamblis", kas brutāli un tieši, bet gana asprātīgi apdzied tēmas, par kurām vēl nesen bija pieņemts sarkt vai bālēt, vēl jo vairāk, ja kaut ko tādu dzied sievetes. Bet laiki mainās, un te nu atkal jājautā – ja veči drīkst savos maskulīnajos kolektīvos vai vecpuišu ballītēs visu, tad kādēļ gan dāmas nevarētu dziedāt "segā pirdu" un "p***is matos"?

Nosaukums nemelo un kolektīvs patiešām dzimis nu jau diemžēl slēgtajā, bet reiz ļoti populārajā Vecrīgas kroga "Aptieka" pagrabā, mūziķim Kristapam Krēsliņam piederošā bāra cilvēkiem joka pēc sākot muzicēt. Tikai vēlāk viņiem pievienojās Irbe Šmite, kurai tautas mūzikas izpratne un gan jau arī paškritika gribot negribot attīstījusies jau bērnībā, jo viņas mamma ir viena no pazīstamākajām Latvijas folkloras mūziķēm un pētniecēm, tapēc arī pašai Irbei ir pieredze, muzicējot vairākos kolektīvos. Grupas folkroka skanējumu īpašu dara reti sastopamā divu akordeonu saspēlēšanās, plus vēl ir soloģitāra, bass, bet pāri visam divas skaļas dāmu balsis. Un atkal, tāpat kā "Depustūtēs", viens vienīgs čalis, tas pats nolikts virtuvē pie bungām, kur šai kolektīvā esot nonācis pirmoreiz, kas arī tīri labi iederas un nepakļaujas kritikai, jo (kā vismaz paši apgalvo), viņi savu muzicēšanu neuztverot īpaši nopietni. Katrā ziņā ballīti padarīt jautrāku viņi (lielākoties gan viņas) spētu pat labāk nekā šādiem nolūkiem izveidotie vīru ansambļi.

Un vēl viens interesants fakts – savas albumā dzirdamās oriģināldziesmas sacerējuši uz ātru roku, lai varētu piedalīties bāra "Nemiers" (arī R.I.P.) konkursā, kur uzvarējuši. Līdzīgs scenārijs kā savulaik 80. gadu sākumā "Pērkonam" ar programmu "Jūra turies", ko ātri sacerēt citiem dalībniekiem uzdeva Juris Kulakovs ar nolūku izgāzties konkursā Rojā. Jau šajā gadsimtā tie bija "DJ Krankenwagen", kas ātri izveidoja grupu un programmu pirms konkursa "Hardrons", kur ne tikai uzvarēja, bet arī pati grupa darbojas jau ilgi.

Dāmas un kungi – šeit beidzot ir dzimis mūsdienu nerātno dainu kolektīvs, kas ar debijas albuma (te atkal par ieraksta labskanīgumu paldies Ģirtam Laumanim jeb Lomikam no "Hodila Records") noslēdzošo dziesmu "Supernova" novēl Donam panākumus lielajā Eirovīzijas konkursā Zviedrijā, no kurienes nāk arī visu laiku veiksmīgākie šī konkursa dalībnieki – kvartets, kura nosaukums ļoti līdzīgs "Aptiekas Bēru Ansambļa" lietotajam saīsinājumam ABA.