Reinis Jaunais
Foto: Publicitātes foto

Šovasar, no 3. līdz 6. jūlijam, norisināsies starptautiskais džeza festivāls "Rīgas Ritmi", kurā līdzās ārvalstu mūziķu koncertiem notiks arī latviešu mākslinieku uzstāšanās.

Šā gada festivāla māksliniekiem lūdzam atbildēt uz desmit reizē vienkāršiem un sarežģītiem "Rīgas Ritmu" džezaptaujas jautājumiem. Šoreiz atbild atraktīvais latviešu ģitārists Reinis Jaunais, kurš 6. jūlijā pulksten 20.00 uzstāsies uz festivāla skatuves "Fenikss Lounge", kopā ar eksperimentēt mīlošo čellisti Ernu Daugavieti radot dažādu pasaules malu muzikālajos plašumos aiznesošas skaņu cilpas. Reinis Jaunais ir pasaules apceļotājs, kurš mēdz sniegt līdz pat 250 koncertiem gadā un uzstājies vairāk kā 40 pasaules valstīs. Viņš darbojas gan tradicionālajā, gan fingerpicking un percussion ģitārspēles tehnikā.

Kas tavā dzīvē ir džezs un kā tu pie tā nonāci?

Man tā ir lieliska pieredzes skola instrumenta spēlēšanas un improvizācijas apgūšanai. Pats uz skatuves izpildu mūziku, kas biežāk tiek dēvēta par "Global Music" vai "World Music", bet bez džeza ģitārspēles apgūšanas droši vien mana mūzika skanētu garlaicīgāk, tehniski ierobežotāk.

Vai tev ir nojausma, kurp džezs īsti dodas?

Džezs nemitīgi plūst un mainās, tieši pārmaiņas ir tās, kas džeza skatuvi uztur dzīvu arī mūsdienās. Šīs nemitīgās pārmaiņas arī nozīmē, ka džezs būs dzīvs vēl ilgi pēc mums.

Vai ir tāda Latvijas džeza skaņa?

Mēs vienmēr varam mēģināt izmantot dažādus tieši mūsu reģionam tipiskus mūzikas elementus džeza mūzikā, lai radītu ko interesantu. Vai arī dziedāt latviski, latgaliski, lībiešu valodā. Šādi eksperimenti ir vēlami un man personīgi ļoti tīkami. Vienlaikus džezs ir starptautiska mūzika, kas radīta pārrobežu mijiedarbei. Šī mūzika runā pāri valstu robežām un tai nekur pasaulē nav izteikti nacionāls raksturs. Piemēram, esmu pārliecināts ka brazīļiem tipisko bosanovu spēlē arī Korejā utt. Vienlaikus man ļoti patīk, kad džeza mūziku dzied nevis angliski, bet gan kādā citā valodā. Manuprāt, tad šī mūzika skan īpašāk un interesantāk. Atzīšos, neesmu liels džeza standartu fans, man labāk patīk laikmetīga džeza oriģinālmūzika. Protams, apgūt džeza standartus ir lieliska skola, to iesaku katram.

Foto: Publicitātes foto

Kas ir labākais, ko sagaidīt no džeza koncerta?

Viena mākslinieka koncertu apmeklējot vairākas reizes, visticamāk, nekļūs garlaicīgi, jo katrs koncerts skanēs atšķirīgi, tostarp improvizāciju dēļ.

Kā panākt brīva lidojuma sajūtu uz skatuves?

Nezinu. Vēl to mācos. Reizēm ir, reizēm nav. Ja ir laba skaņa uz skatuves un visi instrumenti ir labi dzirdami, kā arī, ja ir atsaucīgi klausītāji, tad ir vieglāk.

Vai tev vienmēr ir viegli mesties iekšā džeza saspēles virpulī un vai vienmēr ir viegli izkļūt no tā ārā un atgriezties reālajā pasaulē?

Reizēm mūzikā gribas uzkavēties ilgāk, lai nebūtu jādomā par manu noplīsušo busiņu koncerttūres vidū!

Kas ir dīvainākais, kas ar tevi noticis uzstāšanās laikā?

Šobrīd esmu Eiropas koncerttūrē un man katrā koncertā pārplīst tieši viena stīga.

Foto: Publicitātes foto

Ar ko kopā tu vēlētos ierakstīt albumu vai vismaz uzdžemot?

Ar visiem. Bet ar pilnīgi visiem laikam nav iespējams. Mēdzu džemot ar daudziem mūziķiem, ar kuriem gadās dalīt skatuvi gan Latvijā, gan ārpus tās.

Kur tu smelies iedvesmu jaunas mūzikas radīšanā?

Nezinu. Es dzīvoju savu ceļojošā trubadūra dzīvi, daudz koncertēju ārpus Latvijas, un ceļojumu laikā vai arī atgriežoties mājās iedvesma radīt ko jaunu piepeši var atnākt pati no sevis. Tad tikai spēj visu pierakstīt un izspiest no iedvesmas cunami tik, cik vari. Kad iedvesma nenāk, tad strādāju pie savas mūzikas ierakstiem vai arī organizēju koncertus. Vispār radīt ko jaunu man nekad nav bijušas grūtības. Lielākais darbs ir novest ideju līdz ierakstam, ar kuru pats esi apmierināts. Daudzu dažādu ideju skices stāv milzīgā rindā, lielākā daļa no tām nekad netiks novestas līdz galam, jo tam vienkārši vajadzētu vairākas dzīves. Godīgi sakot, reizēm brīžos, kad paraujas vaļā iedvesmas lūžas, tieši kļūst grūtāk. Jo pēc tam ilgs laiks jāpavada atlasot, ko no tā visa būtu vērts īstenot, bet pašam ļoti grūti objektīvi pieņemt tādus lēmumus.

Ar ko šogad jūlijā priecēsi vai pārsteigsi festivāla "Rīgas Ritmi" apmeklētājus?

Ar jaunu instrumentālās mūzikas koncertprogrammu "Nest". Papildu ierastajai ģitārai spēlēšu arī kokli, zvangu un modulāro sintezatoru. Ar brīnišķīgām čella cillpām (live looping) mani papildinās arī čelliste Erna Daugaviete.

Šī gada festivālā "Rīgas Ritmi" no 3. līdz 6. jūlijam paralēli ārvalstu mūziķu koncertiem Rīgas Doma dārzā notiks arī Latvijas mūziķu uzstāšanās "Riga Jazz Lounge" viesnīcā "Radisson Blu Latvija", "Fenikss Lounge" viesnīcā "Aston Hotel Riga" un "Jersika Stage" mākslas centrā "Noass". Uz šīm skatuvēm koncertēs Matīsa Žilinska trio, Jūlijas Zakirovas kvartets, Elizabetas Lāces trio, Ellas Zīriņas trio, Indriķa Veitnera un Ērika Mieža kvartets, Vadima Dmitrijeva kvintets, Toma Rudzinska kvartets, Reinis Jaunais ar Ernu Daugavieti un Klāva Ābola kvintets.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!