Starptautiskajā džeza dienā kvalitatīvas mūzikas mīļi Latvijā klausījās ne tikai džezu. Tieši 30. aprīlī savu jauno albumu "Imitācija" pamanījās laist klajā arī grupa "Laika suns", kas savā daiļradē veiksmīgi variē starp alternatīvākas ievirzes roku un mūsdienu popmūzikas tendencēm.
Paši viņi sevi nedaudz melanholiski un varbūt arī ironiski dēvē par pilsētas rokgrupu, kas itin labi pasvītro nosprausto radošo virzienu – nekādu Liepājas jūras vēju vai kurtizāņu ugunskuru šeit nav. Lietainā Liepāja gan tiek pieminēta labākajā albuma singlā "rīts rīts rīts rīts rīts rīts", kas tapa kopā ar samtainā balss tembra īpašnieci Kristīni Pāži, taču muzikālie vēji pūš citā virzienā. Rīgas radošo kvartālu un inteliģentās bohēmas burās, kuras galvenajam grupas dziesmu autoram Arnim Račinskim nav svešas jau padaudz gadus.
Vairākās albuma dziesmās iezīmējas vēlme pacelties pāri tiešam "indie" un "britpop" skanējumam, kas bijis raksturīgs "Laika sunim" agrīnajos gados, piesaucot arī grupu "Mofo" un vēl citas Račinska aktivitātes. Tipiskās iezīmes gan nekur nav pazudušas, taču rodas tāda "Big Music" jeb Lielās mūzikas sajūta. Tā, kā zināms, savulaik tika definēta tādu grupu kā "The Waterboys", "Simple Minds", arī "INXS" mūzika un kaut kas no šīs nostalģijas apzināti vai neapzināti ielauzies arī jaunajā "Laika suņa" skanējumā.
Dziesmas lielākoties attīstās plašos, piesātinātos, brīžiem pat pārāk pārproducētos piedziedājumos, ļaujot iedomāties lielapmēra stadionkoncertu, ko grupai arī novēlu kaut kad piedzīvot. Nākamais solis ceļā uz to būs jau 24. maijā koncertzālē "Palladium", kad dienasgaismu ieraudzīs grupas pirmais vinils.
Sava ļoti konkrēta vieta kopskanējumā iezīmējas ne tikai vokālistam un ģitāristam Arnim Račinskim, bet arī ģitāristam Elvijam Pārpucim, "The Sound Poets", "Nesen" un vēl citās apvienībās manītajam basistam un ģitāristam Kārlim Jostam un, protams, arī precīzajam triecienpulkstenim Jānim Burmeisteram, kurš satur kopā arī grupas "Tesa" muzikālo tesienu.
Kā jau "Lielajā mūzikā" piedien, netrūkst arī viesu. Šoreiz pat jāsaka – viešņu, jo bez jau minētās Kristīnes Pāžes, albumā izdzirdam arī "Tautumeitas", taču atsevišķi un bez Asnates Rancānes. Sešreiz "rītam" līdzvērtīgs duets "Meža migla" Arnim sanācis ar viņas māsu Aurēliju Rancāni, kas ir mistiski liega balāde un pierāda, ka Aurēlijai ar šādiem sānsoļiem poproka virzienā būtu vērts nodarboties biežāk. Neredzot albuma dziesmu sarakstu, nebūtu nemaz tik viegli uzminēt, kas ir šīs kompozīcijā tik ļoti iederīgās, glāstošās balss īpašniece. Būtu interesanti šādā duetā dzirdēt vēl vienu "RIGa LIVE4" dziesmu rakstīšanas nometnē kopā ar Vēstnieku Rūdolfu Macatu un "Laimes pilnīgas" Ervīnu Ramiņu tapušo balādi "Pasaules gals".
Otra "tautumeita" albumā ir Gabriēla Zvaigznīte, taču singlā "Cerība mirst pēdējā" runa drīzāk ir par piebalsi, nevis duetu. Gospelīgas piebalsis Račinska studijas "Mute" kolēģes Esteres Tauriņas izpildījumā dzirdam arī akustiskajā mīlas balādē "Vientuļa sala", kas iespējams varēja palikt arī ārpus albuma, lai neradītu cukura pārdozēšanas sajūtu kopējā kūkā. Taču arī šī balāde savā attīstībā liecina par piesaukto Lielo mūziku, liekot saskumt, ka nav pievienojušies vēl arī kādi pūšaminstrumentālisti. Kad jau, tad jau…
Neparastākais skaņdarbs albumā ir tā tituldziesma "Imitācija" ievadā, kas minētajā džeza dienā sākotnēji pat lika aizdomāties, vai "Laika suns" tiešām sācis savā stilā imitēt šo žanru? Diezgan ātri sekojošais britpopīgais piedziedājums gan visu saliek savās vietās, taču jau pirmā dziesma platē signalizē par drosmīgākiem, mazliet "Radiohead" daiļradi atgādinošiem eksperimentiem atvērtu un nobriedušāku "suni". Arī tekstuāli Račinskis kvalitāti nav zaudējis, izteiksmes veidos sacenšoties ar albuma viešņas Pāžes smalki savītajiem domu graudiem grupas "Kautkaili" ierakstos.
Arī balāde "Dienvidu vējš" no kolēģēm atšķiras ar disonētāku, brīvdomājāšoku skanējumu, kur sajūtams arī Gata Zaķa "instrumentālais" pieskāriens. Bez viņa mūsdienu Latvijā laikam netop gandrīz neviens vērā ņemams "indie" pasaules albums. Starp citu, šis varētu būt potenciāls rudens sākuma hits, jo gan jau dienvidu vējš pēc jaunās tradīcijas uzkarsēs arī septembri.
Skaniskie eksperimenti turpinās arī latviešu lepnuma spēlei veltītajā "Novusā", kur saklausāmas pat vesternu skaņas celiņu cienīgas ģitāriespēles. Un loģiski, ka viss noved pie Lielās mūzikas piedziedājuma. Šahs un mats. Visvairāk par to, cik nozīmīga loma Arņa Račinska daiļrades attīstībā bijusi grupai "Oasis", ļauj aizdomāties "Viss pāries". Ņemot vērā, ka vismaz viens no brāļiem Galaheriem – Noels – šķietami nu jau piekrīt padarboties gandrīz visur, kur viņu uzaicina, vērts par to atcerēties nākamā albuma ieraksta procesā…
"Nav kur iet" savukārt liek sailgoties pēc vēl kāda "Automāta" jebšu Arņa sadarbības ar Jāni Žildi projektā "raadio". Šoreiz gan ritma struktūra drīzāk nākusi no postpanka ēras, bet ausi piesien uzstājīgs, taču neapnīkošs pamatmotīvs, kas pārliecinoši uzturas galvā vēl mazliet, jo tam tāpat nav, kur iet.
Lielākais pārsteigums albumā ir folkroķīgais "Klaiņoja brālītis", kam vienlaikus piemīt "reidiohediskas" disonanses. Neparasts skaņdarbs, kas itin labi iederētos pat mūsdienu tautas mūzikas izlasē "Sviests", pat ja tam šķietami nav nekādas saistības ar latvju dainām un folkloru. Būtu pat interesanti, ja "Laika suns" izveidotu kādu nelielu programmu šādā virzienā – reizē nojaušami dainiskā un paskarbā ala grupa "Nesen", kurā tāpat jau spēlē puse no tagadējā "suņa" sastāva. Proti, papildu Kārlim Jostam arī Jānis Burmeisters.
Vēl viens pārsteigums ir minorīgi blūzīgais "nemiedziņš" jebšu "Eskalators", kas vēlreiz signalizē par "Laika suņa" došanos uz jauniem apvāršņiem, kuros darba stundas ierakstu studijā sasniedz jau nepieklājīgus apmērus. Albumu gan noslēdz neparastais singls "Atmiņas ūdens", kas būtībā uzskatāms par ne pārāk saulainu deju gabalu, bet kurš teicis, ka visu laiku stulbi jāsmaida? Laika ir gana visam. Arī sunim.
Prieks, ka Arnis & Co turpina, dara to latviski, brīvi un drosmīgi, dokumentējot un izdomājot savus pārdzīvojumus amplitūdā no zemas līdz pārspīlētai. Respektīvi, turpina just šo laikmetu, lai cik brīžiem imitēts tas kļuvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
