Jurģis Rikveilis. Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.

Ceturtdien, 9. maijā, pulksten 19 Lielajā ģildē koncertā "LNSO, Ešenvalds, Bēthovens un Šūmanis" klausītājiem būs iespēja piedzīvot komponista Ērika Ešenvalda simfonijas "Tā upe sākusi palot" pasaules pirmatskaņojumu, ko sniegs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.

Koncertā skanēs arī Roberta Šūmaņa uvertīra "Manfrēds" un Ludviga van Bēthovena Piektais klavierkoncerts, kur solistes lomā orķestrim uz skatuves pievienosies pianiste Aurēlija Šimkus, portālu “Delfi” informē LNSO pārstāve Anna Babre.

“Šķiet, nekad agrāk nebiju izjutis tik spēcīgas alkas pēc brīvības, kas manī kā sildošas ogles iekvēlojās pandēmijas laikā un turpina gailēt vēl joprojām, jo pasaule pēdējo gadu laikā ir izmainījusies, un tās sāpju atkal ir kļuvis vairāk. Šajā brīdī es ilgojos būt par to upi un ezeru, kas piektajā gadalaikā – atbūdā (kā palu laiku dēvēja senie sēļi) – pārplūst Dvietes palienē. Domāju, ka palu laikā upe atjaunojas – tā spēj atkal sajust savu pilnbriedu, un tās ķermenī iemājo tik daudz dzīvā, labā un skaistā! Par trauslo ticību jēgpilnai nākotnei ir šī simfonija. Darba nosaukums aizgūts no Jāņa Šipkēvica radītajām dzejrindām dziesmai “Zemeslodes”,” par simfoniju stāsta LNSO sezonas rezidējošais komponists Ēriks Ešenvalds.

Ēriks Ešenvalds ir viens no pieprasītākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kura mūzika tiek pasūtināta un atskaņota visā pasaulē. Viņa darbus interpretējuši visi profesionālie mūzikas kolektīvi Latvijā un tādas ievērojamas vienības kā Bavārijas, Berlīnes un Stokholmas Radio kori, BBC koris, Leipcigas “Gewandhaus” orķestris, Bostonas un Birmingemas simfoniskie orķestri un daudzi citi. Šogad – 2023./2024. gada sezonā – Ēriks Ešenvalds ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošais komponists.

Koncertā skanēs arī vācu romantiķa Roberta Šūmaņa spraigā un vētrainā uvertīra no mūzikas lugai “Manfrēds”, kas tapusi pēc Džordža Gordona Bairona darba motīviem. Uvertīra uzskatāma par vienu no izcilākajiem Šūmaņa veikumiem simfoniskās mūzikas žanrā – jāpiemin, ka viņš ir arī četru simfoniju un citu simfonisko darbu autors, kā arī bagātīgi darbojies teju visos žanros, no kuriem vislielāko atzinību guvusi viņa klavierdaiļrade.

Ludviga van Bēthovena pēdējais – Piektais klavierkoncerts Mibemolmažorā, zināms arī kā “Imperatora koncerts” (šī nosaukuma parādīšanās vēstures avotos gan ir neviennozīmīgi interpretēta un nav skaidra) –, tapis 1809. gadā un skaņurakstā ieguvis vēl līdz šim koncertžanrā neredzētu simfonisku vērienu. Tas piepildīts bēthoveniskas – cēlas un varonīgas – enerģijas.

Līdzās LNSO mūziķiem Ludviga van Bēthovena Piektā klavierkoncerta atskaņojumā uz skatuves kāps latviešu pianiste Aurēlija Šimkus. Mūziķe ir uzstājusies kā soliste ar ievērojamiem Eiropas orķestriem lielākos un mazākos koncertnamos, kuru skaitā arī Cīrihes “Tonhalle”, “Rheingoldhalle Mainz”, Baireitas “Stadthalle”. 2016. gadā Šimkus ieguvusi prestižo “Echo Klassik” balvu kategorijā “Gada labākais jaunais mākslinieks”.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!