Dzenītis – Neptūns, Karlsons – Urāns. Top Latvijas Radio kora uzvedums "Bezgalības krelles"

Jaundarbus Latvijas Radio korim radījuši komponisti: Arturs Maskats, Santa Ratniece, Anna Fišere, Mārtiņš Viļums, Platons Buravickis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons un Andris Dzenītis.

Komponists Juris Karlsons skaņās ietērpis vīziju par planētu ar visaukstāko atmosfēru Saules sistēmā Urānu.

"Urāns šķiet tāls un briesmīgs. Lai kaut ko tādu darītu, kā mēdz teikt kinematogrāfā, ir jāsavāc materiāli. Urāns ir arī sengrieķu dievs – pirmdievs. Viņš bija ārprātīgi nežēlīgs. Vispār nesimpātisks. Es domāju, jā, jā, tas man der. Man dramatiskās kolīzijas vienmēr ir patikušas – konflikts mūzikā, kontrasti. Tas varētu būt aktuāli šodien, šeit, uz Zemes. Mums ir tik daudz naida, melnu domu. Caur uzrakstīto, lai nāktu Saules gaisma līdz Urānam. Mēs esam tuvāk Saulei. Mums ir jābūt gaišākiem, dzīvīgākiem. Tāpēc Urāns varētu būt kā biedējošs signāls. Mēs varam kļūt par tumsas planētu, kurā ziema ilgst 21 gadu. Mēs varam kļūt par tumsas planētu, kur nav dzīvības," saka Juris Karlsons.

Autors tiek raksturots kā komponists, kura mūzika ir kā teātra skatuve – dinamiska un kontrastaina, pilna gan ar aizrautīgas spēles stihiju, vitāla ritma enerģiju, gan arī ar iedziļināšanos, vīrišķīgu romantismu un reliģiskām pārdomām. Viņš ir viens no galvenajiem simfoniķiem un instrumentācijas meistariem latviešu mūzikā.

Andris Dzenītis uzvedumam "Bezgalības krelles" radījis jaundarbu par romiešu jūras dieva vārdā nosaukto Neptūnu.

"Planēta Neptūns. Zila ūdens planēta, vistālākā no Zemes. Vieta, kur es droši vien nekad nenonākšu – ne ar velosipēdu, ne kājām un arī nekādā citā veidā. Bet es tur nonācu savā mūzikā. Izvēlējos rakstīt tikai korim, jo ūdens man simbolizē tīrību, skaidrību. Ar ūdeni saistās neparedzamas ornamentu rotaļas un spēles, kuras arī izvēlējos apspēlēt. Man skaņdarbs sastāv no tīrskanīgiem, simetriskiem akordiem, kas ir līdzīgi kā ūdens apļi, vienādi no visām pusēm. Tie nevar skanēt nesmuki. Ūdens sagrupējas, izirst, mainās, un izveidojas visdažādākie raksti. Un es ļauju šai mūzikai dzīvot pašai, neiejaucoties skaistumā, ko tas var veidot.

Ienirstot Andra Dzenīša mūzikā, šķiet, ka savā varā tevi paņem augstsprieguma pavada, kas ved caur dzīves reāliju sadursmēm un vienā brīdī sastingst metafiziskā skaistumā. Pēdējos gados prestižās Eiropas koncertzālēs izskanējusi tieši komponista orķestra mūzika – tai skaitā Amsterdamas "Concertgebouw", Berlīnes filharmonijā, Dortmundes "Konzerthaus", Londonas Karaliskajā Svētku zālē un citur. 2018. gadā vairākos koncertos Eiropā un Amerikā atskaņojumus piedzīvoja viņa skaņdarbs ’’Māra’’, ko komponistam pasūtināja diriģents Andris Nelsons abiem viņa vadītajiem orķestriem – Leipcigas "Gewandhaus" un Bostonas simfoniskajam orķestrim.

Stāsta Nora Ikstena: ''Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta. Skaitli astoņi noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle – vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā? Karstajai, sievišķajai Venerai, kas griežas pulksteņa rādītāja virzienā, laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram, kuri tikšķ pretēji, bezgalīgajām debesīm Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram, kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam? Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules."

Biļetes uz "Rīgas festivāla" atklāšanas koncertu "Bezgalības krelles" nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.