Buravickis – Jupiters, Maskats – Merkurs, Fišere – Zeme. Top uzvedums "Bezgalības krelles"

Jaundarbus Latvijas Radio korim radījuši komponisti: Arturs Maskats, Santa Ratniece, Anna Fišere, Mārtiņš Viļums, Platons Buravickis, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons un Andris Dzenītis.

Platons Buravickis savu skaņdarbu veltījis Jupiteram. "Kādas skaņas ir kosmosā?" jautā un meklē komponists. "Kurš nesen pēdējais bija kosmosā, tas atceras, ka kosmoss neskan. Skan tikai mūsu domas, mūsu iztēle, tas, kas mums ir iekšā," saka Buravickis un atzīst – ar Jupiteru vispār ir grūti. Tur nav ne skaņas, ne virsmas. "Varam vērot viņu no malas, piedalīties virpuļvētrās un klausīties to harmonijās," par savu skaņdarbu "Bezgalības krellēs" saka skaņradis.

Platona Buravicka rokraksts izceļas ar tā nepieradināto spēku, spurainumu un pirmatnīgo ''grūvu’’. Viņš radījis matemātisku algoritmu mūziku, preparējis klavieres, komponējis elektronisku mūziku, skaņdarbus akustiskajiem instrumentiem un klasiskiem sastāviem. Bieži piedalās dažādās performancēs un veido virtuālus instrumentus savām improvizācijām.

Komponists Arturs Maskats savam jaundarbam izvēlējies planētu Merkurs. Viņš neslēpj, ka viņu mazāk interesē šī planēta, cik Senās Grieķijas un Romas mitoloģija. "Merkurs ir dievs, kas pārvietojas ārkārtīgi ātri. Vizuāli ir pierasts viņu redzēt kā jaunekli, kuram pie kājām ir tādi mazi, mazi spārniņi. Tas ir šis Merkura/Hermeja raksturs. To es mēģināju ietērpt mūzikā," saka komponists.

Arturs Maskats savā daiļradē pauž emocionāli atklātu, uz cilvēka jūtām balstītu mākslas redzējumu. Koris komponista rokās allaž kļūst par caurspīdīgu un vijīgu instrumentu, jūtīgi iedzīvinot teksta vēstījumu. Starptautisku ievērību ieguvis viņa skaņdarbs ''Tango’’, kas tiek atskaņots daudzviet pasaulē un jau kļuvis par latviešu simfoniskās mūzikas klasiku.

Komponiste Anna Fišere skaņās ietērpusi Zemi. "Skaņdarba nosaukums ir Gaia", kas grieķu mitoloģijā ir māte. Šīs tēls man bija svarīgs kā dievietes tēls. Šajā skaņdarbā es vairāk domāju par planētu. Zemi, uz kuras nav cilvēku. Tā pamatā ir tikai daba un dzīvnieki, bet cilvēkus es tur nesaredzēju. Zeme man ir pasaules ķermenis, pasaules dvēsele. Tā ir daba un viss esošais," stāsta komponiste.

Annas Fišeres neparastais ceļš līdz akadēmiskajai kompozīcijai vedis no dziedāšanas, darbošanās pagrīdes un elektroniskajā mūzikā, un jurisprudences studijām. Viņas komponētā ''Koku opera. Vējgāzes’’ tika izrādīta Somijas mežos, izpelnoties starptautisku atzinību. Savukārt par operu ''Vēsā’’ Anna Fišere saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu 2023 kategorijā ''Gada uzvedums’’. Komponiste mūzikā mistiski izzīlē dabas pirmatnējos noslēpumus un savas dvēseles attiecības ar to.

Par uzvedumu stāsta Nora Ikstena: ''Saules sistēmā dzīvo astoņas planētas – Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Katra no tām ir unikāla Radītāja un Visuma dāvana. Noslēpumaina, mītiem un leģendām apvīta, joprojām maz izpētīta. Skaitli astoņi noliekot līmeniski, iegūstam bezgalības simbolu. Zeme šajās bezgalības krellēs ir pērle – vienīgā, uz kuras dzīvo un pastāv cilvēks. Kāds būtu šīs ļaužu planētas vēstījums pārējām māsām un brāļiem kosmosā? Karstajai, sievišķajai Venerai, kas griežas pulksteņa rādītāja virzienā, laika dievam Saturnam, vīrišķības bastionam Merkuram, kuri tikšķ pretēji, bezgalīgajām debesīm Urānam, ūdeņu valdniekam Neptūnam, miera, gaismas un spēka avotam Jupiteram, kara sarkanā plankuma plosītajam Marsam? Kādos vārdos, valodu bābelē to ietērpt, kādā mūzikas spēkā cildināt? Akrostihā no augšas uz leju lasot pirmos burtus, salasām vārdu, kas bija iesākumā. Vārds, mūzika – mūsu izteiksmes forma, lai priecātos, atcerētos, cildinātu, sūtītu izplatījumā mūsu te un tagad rakstītās vēstules."

Biļetes uz "Rīgas festivāla" atklāšanas koncertu "Bezgalības krelles" nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.