Koncerts saullēktā un izcili mūziķi - norisināsies ikgadējais "Jūrmalas festivāls"

Festivālā koncertēs ērģelniece Iveta Apkalna, britu džeza pianists Džulians Džozefs, vijolniece Kristīne Balanas, diriģents Olli Mustonens, Barselonas flamenko balets, vīru ansamblis ''Suļiko’’ no Gruzijas, soprāns Inga Kalna, dziedātājs Jānis Šipkēvics un daudzi citi mākslinieki, portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāju pārstāve Indra Vilipsone.

13. jūlijā ''Nakts koncertā’’ ar džeza mūzikas programmu uzstāsies Džuliana Džozefa trio, kurā muzicē Džulians Džozefs (Julian Joseph, klavieres), Marks Mondeizī (Mark Mondesir, sitaminstrumenti), Marks Hodžsons (Mark Hodgson, kontrabass). Džulians Džozefs ir viens no ietekmīgākajiem britu džeza mūziķiem, kurš pazīstams kā pianists, komponists un aranžētājs. ''Nozīmīgākais džeza mūziķis, kādu šī valsts ir radījusi daudzu gadu garumā, iespējams, jebkad,’’ tā par Džozefu raksta britu izdevums ''The Stage".

Viņš ir pirmais melnādainais britu džeza mūziķis, kurš vadījis koncertu sēriju Vigmora zālē Londonā un pirmais, kurš ar savu "All-Star Big Band" kā vadošā zvaigzne atklāja prestižo "BBC Proms’’ festivālu. Viņš iemantojis izcilu reputāciju ne tikai kā izpildītājs un komponists, bet arī atzinību kā ļoti zinošs un saistošs raidījumu vadītājs, mūzikas vēstnesis un kultūras aizstāvis. Džulians Džozefs komponējis skaņdarbus klavierēm solo, nelieliem ansambļiem, kā arī bigbendam un simfoniskajam orķestrim. Karjeras laikā viņš ir saņēmis nozīmīgus pasūtījumus no BBC, ''Hackney Music Development Trust’’, Londonas pilsētas festivāla un Londonas džeza festivāla.

''Nakts koncertā’’ Dzintaru koncertzālē Džuliana Džozefa trio mūziķi atskaņos izlasi ar džeza klasikas skaistākajiem standartiem, kā arī paša Džozefa oriģinālkompozīcijas.

14. jūlijā notiks tradicionālais saullēkta koncerts Dzintaru pludmalē ar Elbas Filharmonijas galveno ērģelnieci, par ērģeļu karalieni dēvēto Ivetu Apkalnu. Viņas veidotās saullēkta koncertu programmas allaž izceļas ar pārdomāto saturu un dramaturģiju, kurā izvēlētie skaņdarbi organiski sabalsojas ar dabas skaņām un pakāpeniski mūs sagatavo saullēkta brīnumainajam mirklim, dāvājot neaizmirstamu klausīšanās pieredzi, norāda festivāla rīkotāji.

Iveta Apkalna tiek uzskatīta par vienu no pasaules vadošajām solistēm – instrumentālistēm, kura regulāri koncertē ar pasaules ievērojamākajiem diriģentiem un orķestriem, kā arī ieskandina jaunas ērģeles daudzās koncertvietās. Iveta Apkalna ir slavena ar to, ka ar savu personību spējusi paplašināt ērgeļmūzikas horizontus. To pierāda arī saņemtās balvas – Iveta ir pirmā godalgotā ērģelniece, kas saņēmusi ''Grammy’’ analogu klasiskajā mūzikā, prestižo "ECHO Klassik" kā labākā atskaņotājmāksliniece, tāpat viņas kontā ir sadarbības ar mūslaiku izcilākajiem komponistiem, diriģentiem un jau 15 izdoti albumi CD un DVD formātos.

Viņa sniegusi koncertus Eiropas, Āzijas un ASV slavenākajos koncertnamos un uzstājusies ar vadošajiem simfoniskajiem orķestriem – Berlīnes filharmoniķiem, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko "Concertgebouw’’ orķestri, Losandželosas filharmonisko orķestri, Romas Nacionalās akadēmijas "Santa Cecilia’’ orķestri, kamerorķestri "Kremerata Baltica’’ – un ievērojamākajiem diriģentiem, starp kuriem tādi vārdi kā Klaudio Abado, Mariss Jansons, sers Antonio Papano, Dimitrijs Kitajenko, Gustavo Dudamels, Kents Nagano, Mareks Janovskis, Simona Janga.

Festivāla atklāšanas koncertā 15. jūlijā uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris, diriģents Guntis Kuzma, vijolniece Kristīne Balanas un pianists Džulians Džozefs. Programmā skanēs 20. gadsimta amerikāņu zelta klasikas opusi, kā arī spāņu, rumāņu un čigānu tautas mūzikas iedvesmoti skaņdarbi, kurus komponējuši Eiropas akadēmiskās mūzikas dižgari.

Kristīnes Balanas izpildījumā varēs dzirdēt Morisa Ravela spožo un karstasinīgo rapsodiju vijolei ''Čigāniete’’ un Pablo Sarasates ''Fantāziju par Karmenas tēmām’’, kas uzskatāma par vienu no tehniski sarežģītākajām kompozīcijām vijoļmūzikas repertuārā. Sarasate šajā fantāzijā pievērsies Žorža Bizē slavenās operas lappusēm, kurās visspilgtāk atklājies spāņu mūzikas gars.

Džulians Džozefs atskaņos Džordža Gēršvina populāro ''Rapsodiju blūza stilā’’. Gēršvins šeit atsaucies uz agrīnajām regtaima un blūza formu idiomām, radot reibinošu un optimisma pilnu Amerikas muzikālo kaleidoskopu. Savukārt Leonarda Bersteina ''Simfoniskās dejas’’ no leģendārā mūzikla ''Vestsaidas stāsts’’ ir kā košs popteātris ar latīņamerikas ritmiem, bībopa melodijām un 20. gadsimta Amerikas dzīves tempu. Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Gunta Kuzmas izpildījumā skanēs arī temperamentīgo deju ritmu piesātinātā Džordžes Enesku Pirmā rumāņu rapsodija un spāņu sarsuelu meistara Heronimo Himēnesa rotaļīgās Intermēdijas no sarsuelas ''Luisa Alonso kāzas’’.

16. jūlijā festivālā viesosies Tbilisi Operas un baleta teātra ansamblis "Suļiko" ar gruzīnu tradicionālās daudzbalsības dziedājumiem. Unikālā gruzīnu polifonās dziedāšanas tradīcija ir iekļauta UNESCO mantojumā – tā pastāvēja jau pirms kristietības ieviešanas un vēl šodien ir neatņemama Gruzijas kultūras sastāvdaļa. Vīru ansambļa ''Suļiko’’ izpildījumā ''Jūrmalas festivālā’’ būs iespēja dzirdēt gruzīnu garīgos un tautas mūzikas polifonos dziedājumus, kā arī gruzīnu romances un pilsētas folkloras melodijas.

17. jūlijā simfoniskās mūzikas programmā varēs dzirdēt ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un somu diriģentu Olli Mustonenu, vienu no mūslaiku ievērojamākajiem Ziemeļvalstu mūziķiem. Programmā būs itāļu un franču mūzikas darbi, kā arī Žana Sibēliusa simfoniskie opusi.

18. jūlijā festivālā izskanēs koncerts ''Dzimuši Latvijā’’, kas jau kļuvis par Jūrmalas festivāla tradīciju. Koncertā uz vienas skatuves satiksies dažādu paaudžu mūziķi, Latvijā dzimušie mūzikas spīdekļi – gan jaunie talanti, gan Latvijas koncertdzīves redzamākie mākslinieki, gan latviešu mūziķi ar starptautisku slavu. Mākslinieku vidū būs tenors Aleksandrs Antoņenko, vijolniece Kristīne Balanas un mūziķis Jānis Šipkēvics, kurš nesen laida klajā savu jaunāko albumu ''Lielās cerības’’. Uz skatuves kāps arī šī gada Hansa Gabora Belvederes operdziedātāju konkursa fināliste un visjaunākā dalībniece Etīna Emīlija Saulīte. Uzstāsies arī jaunais sitaminstrumentālists Emīls Lisovs un daudzpusīgā vokāliste, multiinstrumentāliste Una Daniela, kura aktīvi sadarbojusies ar grupu ''Prāta vētra’’, Shipsea, Ozolu un citiem mūziķiem, bet pēdējā laikā arvien vairāk piesaka sevi arī kā solo māksliniece. Jūrmalas festivāla orķestri diriģēs Ainārs Rubiķis.

19. jūlijā festivālā viesosies Barselonas flamenko balets ar īpašu dejas uzvedumu ''Karmena’’. Barselonas flamenko balets pārstāv novatorisku flamenko koncepciju, savās izrādēs saglabājot šīs dejas tradicionālās saknes, apvienojumā ar džeza mūziku un laikmetīgo baletu, radot modernu un enerģisku skatuves valodu. Jaunā projektā ''Karmena’’ viņi pievēršas mītam par Karmenu, tās vēstījumam par drosmi un brīvību netaisnīgā pasaulē. Prospēra Merimē stāsts oriģinālā uzvedumā iedzīvināts ar fragmentiem un aranžējumiem no Žorža Bizē slavenās operas ''Karmena’’, flamenko dziedājumiem un ģitārista, komponista Ivana Pereza oriģinālmūziku. Šajā izrādē iekļauti vēl neredzēti flamenko elementi, pielāgojot to mūsdienu realitātei, radot jaunu Karmenas mīta un 21. gadsimta flamenko mākslas paradigmu.

Jūrmalas festivāla noslēgumā 20. jūlijā izskanēs Galā koncerts ar skaistākajām operu ārijām. Koncertā dziedās tenors Aleksandrs Antoņenko, soprāns Inga Kalna, vācu mecosoprāns Doroteja Bīnerte, itāļu bass Vitorio De Kampo, pie Jūrmalas festivāla diriģenta pults stāsies Andrijs Jurkevičs no Ukrainas.

Galā koncertā skanēs izlase ar ārijām, duetiem no pazīstamām un mazāk zināmām itāļu ''bel canto’’, romantisma un verisma operām, kā arī fragmenti no Johana Štrausa un Franča Lehāra operetēm. Programmā varēs klausīties Džuzepes Verdi operu ''Dons Karloss’’, ''Luīze Millere’’ dramatiskās ārijas un virtuozos koloratūru numurus no Džoakīno Rosīni un Gaetāno Doniceti operām. Aizkustinošo melodiju darinātājs, verisma komponists Džakomo Pučīni būs pārstāvēts ar iemīļoto operu ''Bohēma’’, ''Turandotu’’, ''Madama Butterfly’’ un ''Manona Lesko’’ fragmentiem. Programmā iekļautas ārijas no Amilkāres Ponkjelli un Frančesko Čilea operām, kā arī dzīves svinēšanas un valša elegances noskaņas ar Johana Štrausa ''Sikspārņa’’, Franča Lehāra ''Jautrās atraitnes" operešu fragmentiem.

Biļetes uz koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.