Ar komponista Maikla Gordona "Gordoniādi" piecgadi sāks atzīmēt "Hanzas perons"

Maikls Gordons ir viens no savas paaudzes pazīstamākajiem un spilgtākajiem komponistiem, ņujorkietis, kolektīva "Bang On A Can All-Stars" dibinātājs kopā ar dzīvesbiedri Džūliju Volfu (Julia Wolfe) un kolēģi Deividu Langu (David Lang). Kā savulaik žurnālā "The New Yorker" izteicies pazīstamais mūzikas apskatnieks un grāmatas "Viss cits ir troksnis" autors Alekss Ross (Alex Ross), "Maikla Gordona mūzikā savienojas izsmalcināti jaunievedumi ritmikā ar neticamu spēku, iemiesojot pankroka niknumu, frīdžeza nervozo mirdzumu un klasiskā modernisma nepiekāpību".

Starp daudziem jo daudziem darbiem visdažādākajiem mūziķu sastāviem nudien nevar nepamanīt Maikla Gordona īpašo vērību pret ritmu, kas izpaužas arī viņa četru kamermūzikas opusu vienādiem instrumentiem ciklā. To 2009. gadā aizsāka skaņdarbs "Timber" – stundu ilgs darbs sešiem perkusionistiem, kas muzicē uz simantrām jeb dažādi un nenoteikti skaņotiem koka gabaliem. Tos mūziķiem ļauts izvēlēties pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā koka sugu, koksnes blīvumu un dēļa izmēru. Ap skaņdarba tapšanas laiku, pirms 15 gadiem, Gordons daudz spēka bija veltījis vairākām lielformāta partitūrām un pēc orķestra darbiem "Decasia" un "Dystopia" jutās noguris no tonalitātes un orķestrācijām. Viņam gribējās ko tīru, atbrīvojošu, rituālu. Līdz ar nolūku izmantot vienu instrumentu kameransambļa apstākļos radās skaņdarbs "Timber". Autors pats šo skaņdarbu iztēlojās kā ceļojumu tuksnesī, kurā sajūta par nepieciešamību izdzīvot skarbos apstākļos attīra prātu un raisa vīzijas. Ar laiku sekoja vēl trīs citi skaņdarbi – "Rushes" septiņiem fagotiem (2012), "Amplified" četrām elektriskajām ģitārām (2015) un "8" astoņiem čelliem (2018). Katrs no skaņdarbiem ir kā ceļojums, kā skaniska, fiziska un prāta pieredze, kas tiklab ir viens – viena "Gordoniāde".