Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mājvieta Lielās ģildes nams Amatu ielā 6, Rīgā, slēdz savas durvis, lai piedzīvotu nozīmīgas pārvērtības, portālu "Delfi" informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova. Ēkas atjaunošanas un pārbūves gaitā viena no senākajām Rīgas koncertzālēm iegūs mūsdienīgu veidolu, saglabājot vēstures liecības. Vienlaikus ēkā tiks nodrošinātas energoefektivitātes prasības un vides pieejamība visiem augstvērtīgas mūzikas cienītājiem.
Būvdarbi notiks pēc "Projektē un būvē" principa. Darbi tiks veikti divās kārtās – pirmajā tiks īstenoti ēkas energoefektivitātes stiprināšanas pasākumi, bet otrajā secīgi notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi: Lielās zāles pārbūve, vājstrāvu tīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana un citi.
"VNĪ komanda ir apņēmības pilna vadīt un uzraudzīt Lielās ģildes atjaunošanas procesu, lai ēka kļūtu pieejama visām sabiedrības grupām un būvdarbi tiktu paveikti godam, iekļaujoties saprātīgos termiņos. Ņemot vērā ēkas īpašo kultūrvēsturisko statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, tāpēc pārbūves darbi notiks ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi," norāda Jeļena Gavrilova. Plānots ēkas atjaunošanas darbus paveikt tuvāko divu gadu laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.
"Esam bezgala priecīgi, ka beidzot ir pienācis ilgi gaidītais brīdis – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris pamet savu mājvietu, koncertzāli Lielā ģilde, lai tajā varētu sākt strādāt būvnieki, veicot plašus renovācijas darbus," atklāj LNSO direktore Indra Lūkina. "Lielā ģilde ir viena no interesantākajām Vecrīgas celtnēm ar gadsimtus senu vēsturi, izstaigājot ēku no pagrabstāva līdz augšējam līmenim, ir iespējams burtiski "iziet cauri" šiem daudzajiem gadsimtiem un pieredzēt dažādu stilu arhitektūru. Lai saglabātu šo vēstures pieminekli un tajā esošo koncertzāli, bija akūti nepieciešams veikt dažādus tehniskus uzlabojumus un mūsdienu prasībām atbilstošus labiekārtošanas darbus. Mūziķi un Lielās ģildes apmeklētāji ar nepacietību gaidīs atjaunotās ēkas atklāšanu pēc diviem gadiem!"
Kamēr Lielās ģildes nams piedzīvos būtiskus uzlabojumus, LNSO dosies pie klausītājiem citās koncertzālēs.
Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 14,5 miljoniem eiro (ar PVN), ko Kultūras ministrija piesaistījusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās"; un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" programmu ietvaros.
VNĪ par koncertzāles "Lielā ģilde" restaurācijas un pārbūves darbu veikšanu noslēgusi "projektē un būvē" līgumu ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iesniedzēju SIA "RERE MEISTARI".
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir viens no nacionālās kultūras pamatakmeņiem ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi, kas piedāvā klausītājiem izcilā mākslinieciskā sniegumā plaša spektra simfoniskās mūzikas repertuāru, iepazīstinot Latvijas publiku ar pasaules mūzikas pamatvērtībām un aktualitātēm, savukārt ārvalstu publiku – ar Latvijas mūzikas dārgumiem.
Lielās ģildes ēka ir viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, 14. gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis. Gadsimtiem ejot, ēka piedzīvojusi vairākas pārvērtības, karus, 1963. gadā arī ugunsgrēku. Laika gaitā nams ticis vairākkārt paplašināts. Ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja ēkas pārbūve baroka stilā 1697. gadā, bet iekštelpas pārveidotas vairākas reizes, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. 19. gadsimta vidū ēka gan krietni palielināta, gan ieguvusi Tjūdoru gotikas stila izskatu.
Ēka sākotnēji bijusi mājvieta Rīgas tirgotāju brālībai, kas pastāvēja no 1354. gada līdz 1939. gadam, un tās sapulču vieta bija izdaudzinātā Minsteres zāle. Latvijas Republikas sākumposmā Lielo ģildi pārveidoja par "Rīgas Lielās ģildes biedrību" ar kultūras un sabiedriskās biedrības funkcijām, savukārt 1936. gadā pēc tā laika valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa rīkojuma Lielajā ģildē ierīkoja Kongresu namu ar "neticami greznu koka interjeru". Savukārt 1941. gadā ēkā iekārtojās Valsts filharmonija. Pēc ugunsgrēka 1965. gadā ēkai tika piebūvēts jauns vestibils, bet interjers pielāgots koncertzāles vajadzībām. Gala rezultātu daudzi uzskata par, iespējams, veiksmīgāko arhitekta Modra Ģelža projektu. Dažus gadu desmitus pēc tam, 1998. gadā, saskaņā ar arhitektes Liesmas Markovas projektu pārkrāsotas sienas. Ēkas veidols pēdējo reizi atsvaidzināts saistībā ar NATO samitu 2006. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
