Liena Edvardsa: Vietējo mūziķu darbs ir pabērna lomā

Šis procentuālais sadalījums nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo aptuveni šāda ārvalstu un Latvijas mākslinieku izmaksu proporcija pēdējos trīs gadus saglabājas principā stabila (ar ļoti nelielām svārstībām). Un šeit, kā parasti, ir viena laba un viena slikta ziņa. Labā ziņa ir tā, ka gadu no gada absolūtajos skaitļos ir izdevies panākt stabilu izmaksu apjoma pieaugumu – no 1 100 000 eiro 2014. gadā līdz pērnā gada līmenim, kas ir teju trīsreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tas liecina ne tikai par saņemtās atlīdzības vai, vienkāršoti sakot, naudas apjoma mūziķu un producentu maciņos pieaugumu, bet arī par to, ka pamazām izdodas sakārtot mūzikas ierakstu izmantošanas tirgu, pašu mūziķu un arī sabiedrības izpratnes pieaugumu par intelektuālā īpašuma nozīmi un mūzikas ierakstu izmantošanas pārraudzību.

Sliktā ziņa – pašmāju mūzikas apjoms kopējā mūzikas patēriņā tomēr varētu būt daudz augstāks. Par to, ka Latvijas mūziķiem un Latvijā radītajai mūzikai atpazīstamība un popularitāte varētu būt lielāka, liecina arī LaIPA ik nedēļu apkopotie mūzikas topi. Gan radiostacijās skanošāko dziesmu, gan straumētāko ierakstu topos pārliecinoši dominē ārvalstu mūziķu radītais, kamēr vietējo mūziķu darbs ir zināmā pabērna lomā. Un tas nav jautājums tikai par to, ka "šeit jau nekas labs nenotiek", vai par mūsu mūzikas kvalitāti vien.

Liela loma ir pašas mūzikas nozares atpazīstamībai patērētāju vidū, popularitātei sabiedrībā un klausītāju vēlmei patērēt tieši savus iecienītos vietējos mūziķus. Nav noslēpums – jo populārāks ir mūziķis, jo biežāk viņa mūzika tiek atskaņota radio, televīzijā, straumēta tiešsaistes platformās un citur. Ja mūziķis ir regulāri dzirdams radio un televīzijā, viņa mūzika tiek biežāk atskaņota arī restorānos, kafejnīcās un citās publiskās vietās. Populāri mūziķi tiek biežāk aicināti uz dažādiem pasākumiem, kas nozīmē, ka viņu mūzika tiek atskaņota vēl vairāk. Un tas nozīmē, ka mūziķis saņem arī lielākas autortiesību un blakustiesību atlīdzības. Bet kā šo popularitāti un konkrētā mūziķa mūzikas patēriņu palielināt?

Beidzamajā laikā lielas diskusijas gan mūziķu, gan patērētāju vidū raisa abu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju (LaIPA un AKKA/LAA) dalība gan izglītojošajos pasākumos radošo industriju nozarē, gan mūzikas nozares publisko pasākumu atbalstā. No vienas puses, abu organizāciju pamatfunkcija ir administrēt atlīdzību izmaksas, nodrošināt to iekasēšanu no patērētājiem un sadali radošo darbu īpašniekiem. Taču gan likums, gan arī abu organizāciju statūti nosaka, ka viens no pienākumiem kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir arī izglītošana un Latvijas mūzikas nozares popularizēšana, tādējādi panākot nozares daudz lielāku atpazīstamību un tai sekojošu arī radošo "produktu" patēriņa pieaugumu. Tāpēc nozares organizācijas, piemēram, LaIPA, ne tikai spēlē nozīmīgu lomu, palīdzot mūziķiem aizsargāt savas tiesības un saņemt atlīdzību, bet arī nodrošinot nozares attīstību ilgtermiņā ar nozares popularizēšanas pasākumiem. Ir taču tikai loģiski, ka patērētājs izvēlēsies sev zināmu un tīkamu mūziku, ko "lietot" ikdienā, bet – lai līdz tam nonāktu – par šo mūziku vispirms ir jāuzzina.

Tāpēc LaIPA ieguldītie resursi nozares popularizēšanas pasākumos ir ļoti būtiski. Jo ieguldītie resursi vēlāk atgriezīsies nozarē (un, kā liecina pastāvīgi pieaugošā blakustiesību atlīdzību iekasēšana, jau atgriežas) pie mūziķiem un producentiem, dodot arvien pieaugošu pievienoto vērtību. Īpaši svarīgi tas ir vietējiem mūziķiem. Ja slavenākie ārvalstu izpildītāji ir pazīstami un "spēlēti" arī pie mums, pateicoties globālajam tirgum un veiktajām popularizēšanas aktivitātēm, tad vietējiem izpildītājiem ir jāpaļaujas, ka par viņu radīto dziesmu, skaņdarbu vai albumu šeit un tagad uzzinās Latvijas publika, kas arī ir mūsu mūziķu "produktu" galvenais patērētājs. Piemēram, dalība kādā nozares balvu pasākumā ir ne tikai prestižs par uzvaru savstarpējā sacensībā, bet arī skatuve un atpazīstamība krietni lielākas publikas vidū, tā ir iespēja sevi un savu radošo veikumu prezentēt faktiski visiem mūzikas cienītājiem Latvijā. Jauno mūziķu dalība, piemēram, LaIPA atbalstītajās dziesmu rakstīšanas nometnēs ļauj "iejusties" nozares ikdienā un aizkulisēs, saprast, kā darbojas un ar kādiem radošiem un profesionāliem nosacījumiem jārēķinās, lai tava dziesma sasniegtu plašāku vai visplašāko auditoriju. Kā arī jaunrades un kultūras izaugsmes atbalstoši pasākumi, kas veicina jaunu autoru darbu un inovāciju radīšanu. Visbeidzot, protams, ne mazāk svarīgi ir zināt un izprast savas kā autora, izpildītāja vai producenta tiesības un pienākumus. Šīs zināšanas savukārt var iegūt LaIPA kopā ar partneriem no Latvijas Universitātes, AKKA/LAA, Patentu valdes un Kultūras ministrijas realizētajā izglītojošajā platformā "Autorskola".

Te vietā pieminēt, ka Latvijas kolektīvā pārvaldījuma organizāciju piedalīšanās savu pārstāvēto nozaru atbalstā (gan piedaloties likumdošanas sakārtošanā, gan aizstāvot autoru, izpildītāju, producentu mantiskās tiesības, gan finansiāli un organizatoriski iesaistoties nozares jaunrades veicināšanas un nozares popularizēšanas publiskos pasākumos) nav nekas unikāls un tikai Latvijā "izdomāts". To, ka šāds atbalsts sniedz ilgtermiņa labumu visai nozarei un tātad arī katram tās dalībniekam, jau sen sapratuši mūsu partneri citās Eiropas valstīs. Turklāt gan tādās, kur tirgus ir tikpat neliels kā Latvijā, gan arī valstīs ar lielu tirgu un senām nozares tradīcijām.

Piemēram, mūsu kaimiņu lietuviešu un igauņu kolektīvā pārvaldījuma organizācijas ir nozīmīgs spēlētājs nozari apvienojošos pasākumos. Lietuvā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas rīko mūzikas gadatirgu vietējās mūzikas popularizēšanai, veic izglītojošas aktivitātes nozarē un sabiedrībā, organizē Radošo akadēmiju jaunrades veicināšanai. Igauņi savukārt organizē mūzikas ierakstu un mūzikas nozares balvu pasniegšanu, aktīvi līdzdarbojas vietējās mūzikas popularizēšanā mūzikas nedēļā "Tallinn Music week".

Visiem ir labi zināms, piemēram, Francijas atbalsts savai nacionālajai kino programmai, kuras ietvaros tapusi ne viena vien pasaules slavu iemantojusi filma, programma atbalstījusi izcilu režisoru un aktieru ienākšanu kino tirgū. Taču mazāk zināms, ka līdzīga programma darbojas arī mūzikā. Tostarp franču kolektīvā pārvaldījuma organizācijas aktīvi iesaistījās t.s. franču mūzikas kvotu ieviešanā skanēšanai radio, TV un citviet, ar nozīmīgu finansējumu tiek atbalstīta franču jauno talantu jaunrade. Pat tik tirgus ziņā lielā un populārās mūzikas jomā pasaules līderpozīcijās esošā valstī kā Lielbritānija gan no valsts, gan kolektīvā pārvaldījuma organizāciju puses tiek realizētas nacionālās mūzikas atbalsta programmas, izmantojot fondu sistēmu. Britu izpildītāju un producentu organizācija PPL dibinājusi fondu "PPL Momentum Music Fund", kas sniedz tiešu finansiālu atbalstu jaunrades veicināšanai. Tātad – to, ka kolektīvā pārvaldījuma organizāciju iesaiste nacionālās mūzikas atbalstā ir svarīga, atzīst gan lielās, gan mazās Eiropas valstīs. Tāpat tiek novērtēts arī autoru, izpildītāju un producentu ieguvums no šāda atbalsta un mūzikas nozares popularizēšanas sabiedrībā.

Atpazīstamība katram konkrētam mūziķim un nozares popularitāte sabiedrībā (tātad – cilvēkos, kuri patērē pašmāju mūziku) ir atslēga ne tikai radošajiem panākumiem un pilnām koncertu norises vietām, bet arī mūziķa esošajiem un potenciālajiem ienākumiem no savas radošās darbības. Tāpēc, lai palielinātu savu atpazīstamību, mūziķiem ir jāizglītojas, aktīvi jādarbojas, jāveido kontakti ar nozares profesionāļiem un jāizmanto visas pieejamās platformas, lai savu mūziku padarītu pieejamu plašai auditorijai.

Savukārt LaIPA uzdevums ir radīt šos priekšnoteikumus attīstībai, dot mūziķiem ne tikai precīzi un godīgi aprēķinātu atlīdzību par paveikto, bet arī palīdzēt veidot platformu un pasākumus, kas Latvijas publikai ļautu iepazīt, iemīlēt un, pats galvenais, patērēt pie mums radīto mūziku, tādējādi ļaujot mūziķiem gan būt pieprasītiem savā auditorijā, gan gluži burtiskā nozīmē – dzīvot no mūzikas.