Liena Edvardsa: Vietējo mūziķu darbs ir pabērna lomā

Šis procentuālais sadalījums nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo aptuveni šāda ārvalstu un Latvijas mākslinieku izmaksu proporcija pēdējos trīs gadus saglabājas principā stabila (ar ļoti nelielām svārstībām). Un šeit, kā parasti, ir viena laba un viena slikta ziņa. Labā ziņa ir tā, ka gadu no gada absolūtajos skaitļos ir izdevies panākt stabilu izmaksu apjoma pieaugumu – no 1 100 000 eiro 2014. gadā līdz pērnā gada līmenim, kas ir teju trīsreiz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Tas liecina ne tikai par saņemtās atlīdzības vai, vienkāršoti sakot, naudas apjoma mūziķu un producentu maciņos pieaugumu, bet arī par to, ka pamazām izdodas sakārtot mūzikas ierakstu izmantošanas tirgu, pašu mūziķu un arī sabiedrības izpratnes pieaugumu par intelektuālā īpašuma nozīmi un mūzikas ierakstu izmantošanas pārraudzību.

Sliktā ziņa – pašmāju mūzikas apjoms kopējā mūzikas patēriņā tomēr varētu būt daudz augstāks. Par to, ka Latvijas mūziķiem un Latvijā radītajai mūzikai atpazīstamība un popularitāte varētu būt lielāka, liecina arī LaIPA ik nedēļu apkopotie mūzikas topi. Gan radiostacijās skanošāko dziesmu, gan straumētāko ierakstu topos pārliecinoši dominē ārvalstu mūziķu radītais, kamēr vietējo mūziķu darbs ir zināmā pabērna lomā. Un tas nav jautājums tikai par to, ka "šeit jau nekas labs nenotiek", vai par mūsu mūzikas kvalitāti vien.