Zelta mikrofons 2025 - radošā komanda
Foto: Aleksandra Vdovenko

Kaņepes Kultūras centrā 8. oktobrī notika Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta mikrofons 2025" mediju pasākums, kurā organizatori paziņoja par darbu pieņemšanas sākumu un iepazīstināja ar ceremonijas radošo komandu.

No 8. oktobra līdz 1. decembrim iesniegt ierakstus var gan fiziski, gan elektroniski, pieteikumu anketas un reglamentu meklējot mājaslapā zeltamikrofons.lv. Līdz 21. novembrim darbu pieņemšana būs bez maksas. Žūrijas vērtējumu apkopošanu nodrošinās neatkarīga auditorfirma "Grant Thornton".

"Zelta mikrofons 2025" žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde informēja par reglamentu un vērtēšanu, norādot, ka darbi tiks vērtēti 20 kategorijās, kuru skaits var mainīties atkarībā no pieteikumu daudzuma un žanru daudzveidības šogad izdotajos mūzikas albumos. Žilde norādīja, ka mūziķiem albuma formāts ir būtisks kā metode, lai izteiktu konceptuālus vēstījumus: "Singli ir kā zvaigznes, bet albums ir kā zvaigznājs, kas zvaigznes savieno lielākā struktūrā, un atstāj vēstījumu vēsturei, tādejādi "Zelta mikrofons" paliek uzticams albumu formātam." Darbus vērtēs ekspertu žūrija, kuras sastāvā ir teju pussimts (49) locekļi.

Ceremonija notiks 2025. gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī, tiešraidē to pārraidīs TV3 un TV3 Life, bet nomināciju kandidāti tiks paziņoti decembrī.

Ceremonijas radošā komanda strādās režisora Uģa Oltes vadībā, kurš iepriekš saņēmis sešas "Zelta mikrofona" balvas par mūzikas video un koncertfilmu veidošanu. Uģis Olte ceremonijā iecerējis galveno uzmanību veltīt pašiem mūziķiem, mūzikai un tās vērtēšanai. Scenogrāfiju veidos mākslinieks Kristians Brekte, savukārt par TV režiju rūpēsies ukraiņu režisore Marina Šaļeva, kura ir strādājusi pie lielu notikumu televīzijas pārraidēm, tostarp pie Ukrainas nacionālās atlases Eirovīzijai un prezidenta Zelenska inaugurācijas. Video filmas par žūrijas locekļiem veido brāļi Mārcis un Lauris Ābeles.

LaMPA valdes locekle Agnese Rakovska izziņoja decembrī gaidāmo mūzikas industrijas forumu, kurā uzmanība tiks pievērsta eksporta iespējām un globālu nišas produktu veidošanai.

Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Lāsma Krastiņa-Sidorenko akcentēja mūzikas klausīšanās paradumu maiņu digitālajā laikmetā un izteica prieku par jauninājumiem ceremonijā, kas to padarīs konkurētspējīgāku un palīdzēs veicināt mūzikas industrijas eksportspēju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!