No 18. līdz 25. oktobrim norisināsies jaunās mūzikas festivāla "Arēna" pasākumi. Šajā reizē festivāls skatu vērš kosmosa virzienā un aicina radoši izzināt gan tā neizdibināmās dzīles un neaprakstāmos plašumus, gan maģisko vilinājumu un fizikālās likumsakarības, kas cauri laikiem rosinājušas arī dažnedažādus mākslas procesus, portālu "Delfi" informē "Arēnas" rīkotāji.
Jaunās mūzikas festivālu "Arēna" ieskandinās piektdien, 18. oktobrī, pulksten 19 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Uzstāsies Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", pie diriģenta pults stājoties tā mākslinieciskajam vadītājam Normundam Šnē.
Kā norāda organizatori, festivāla atklāšanas koncerta "Laika poētika" lielākā intriga ir Platona Buravicka jaundarbs – vijolkoncerts "Vakuuma domēni", kura solopartija rakstīta vijolniecei Magdalēnai Gekai. Programmā iekļauts arī čehu komponista Ondržeja Adameka opuss "Karakuri – Poupée mécanique", kas tapis, iedvesmojoties no īpašajām smalka mehānisma apveltītajām japāņu lellēm karakuri. Šīs tembrāli krāšņās partitūras atklāsmē orķestrim pievienosies tieši laikmetīgajā mūzikā specializējies latviešu soprāns Viktorija Majore.
Atklāšanas programmā pēc ilgāka laika Latvijā skanēs arī austriešu laikmetīgās mūzikas dzīvās leģendas Georga Frīdriha Hāsa žilbinoši virtuozā un idejiski nospriegotā skaņumāksla – 2008. gadā darinātais meistardarbs kameransamblim un elektronikai "...und..." ar atsauci uz Elzas Laskeres-Šīleres erotiski trauksmainajām vārsmām.
Kā sola organizatori, pārsteigumiem piesātināts būs arī festivāla otrais vakars "Kosmosa stabules", kas 22. oktobrī notiks Reformātu baznīcā. Tā pirmā daļa atvēlēta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļas jauno talantu svaigākajiem veikumiem, savukārt otrā – unikālajam franču muzikālajam brīnumam "Erwan Kerawec Ensemble , kurā apvienojušies četri Bretaņā sakņotu dažādu dūdu paveidu spēles lielmeistari ar fascinējošu interesi par šī sensenā instrumenta pārlaicīgo skaņas universu. Viņu aicinājumam rakstīt jaundarbus neparastajam ansamblim atsaukušies vairāki skaņraži ar padziļinātu interesi par improvizāciju un multimediju pasauli, vēsturisku instrumentu atjaunināšanu un jaunu skaņveides līdzekļu radīšanu.
"Arēnas" trešā koncertprogramma "Natura Siderum / Zvaigžņu daba" skanēs Rīgas Domā. Jaundarbiem piepildītā 25. oktobra vakarā muzicēs ērģelnieki Ligita Sniebe un Aigars Reinis, saksofonists Aigars Raumanis, vijolniece Marta Spārniņa un trompetists Gatis Gorkuša. Plašajā skaņu debesjumā uzmirdzēs gan pasaules elpas apveltītā ģitārista Matīsa Čudara "Still" vijolei, gan Madaras Pētersones pulsārus jeb spēcīgi magnetizētas rotējošas zvaigznes pētošā opusa "Stellar Lighthouses" ("Zvaigžņu bākas") pirmatskaņojums, arī izsmalcinātā džeza pianista Edgara Cīruļa pirmsmiega domplūsmas apcerošās "Straumes" un monumentālais astroloģijas noslēpumu iedvesmotais Indras Rišes cikls "Natura Siderum" jeb "Zvaigžņu daba" ērģelēm un dažādiem soloinstrumentiem, kura tapšanā liela loma bijusi arī ilggadējai komponistes radošajai sadarbībai ar Zviedrijā mītošo ērģelnieci Ligitu Sneibi. Papildus dimensiju šim neparastajam ceļojumam kosmosā piešķirs arī Veltas Emīlijas Platupes gleznojumu cikla "Zodiaks" klātbūtne.
Paralēli koncertiem no 19. līdz pat 25. oktobrim interesenti ir laipni aicināti paviesoties arī galerijā "Istaba", kur Mika Magones kūrētā projekta "Arēna Istabā" ietvaros ik dienu notiks dažnedažādas sarunas par un ap festivāla programmu, kā arī nelieli koncerti.
Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
