Četrās Latvijas pilsētās – Jelgavā, Liepājā, Ogrē un Ulbrokā – šoruden būs skatāma multimediālā monopera "Valentīna". Tās pamatā ir komponista Artura Maskata darbs par Latvijas kultūras leģendu – kinozinātnieci Valentīnu Freimani.
Iestudējumu, kurā galvenās lomas atveidotāja un režisore ir dziedātāja Sonora Vaice, varēs noskatīties sestdien, 26. oktobrī, Jelgavas Kultūras namā, pirmdien, 28. oktobrī, Liepājas teātrī, trešdien, 30. oktobrī, Ogres novada Kultūras centrā un piektdien, 1. novembrī,Kultūras centrā "Ulbrokas pērle".
Operas "Valentīna" pēc Valentīnas Freimanes autobiogrāfiskā romāna "Ardievu, Atlantīda!" vēsturiskā pasaules pirmizrāde 2014. gadā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas – Eiropas Kultūras galvaspilsētas gada pasākumiem. "Valentīnas" viesizrāde Berlīnes Vācu operā tika iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. Šogad oktobrī un novembrī Latvijas klausītājiem būs iespēja redzēt šīs operas jauno versiju, pilnformāta operas pārlikumā multimediālas monooperas formā, kurā krāšņam simfoniskajam orķestrim radītās partitūras ir transformētas trio sastāvam un vienīgā dziedošā aktrise uz skatuves ir Vaice.
Visai sarežģīti, neparasti un daudzpusīgi ir Sonoras Vaices skatuves partneru – vijolnieka Gidona Grīnberga, akordeonistes Initas Āboliņas un pianista Māra Žagara – uzdevumi. Kā izpildītājmākslinieki uz skatuves viņi ne tikai spēlē, bet arī aktieriski veido tēlus: Gidons Grīnbergs – Valentīnas mīļoto vīru Dimu, kurš tiek nošauts, Inita Āboliņa atveido Elzu, kuras sirdī cīnās sāncensība, sirdsapziņa un līdzcietība, pārvarot greizsirdību un uzvarot izdevību atriebties Valentīnai, pianists Māris Žagars – krievu zaldātu.
"Valentīnas Freimanes dzīve bija milzīgs vērtību un cilvēcības kopums. Ja mēs vairāk iedziļinātos un izprastu šādu dzīvesgudru personību dzīvi, pasaulē beigtos kari," uzskata operdziedātāja Sonora Vaice, kura šajā uzvedumā izdzīvos Valentīnas mīlas stāstu. Viņa atveido plašu tēlu loku: titulvaroni Valentīnu, kuras vokālajā partijā ir gan raksturīga ebreju Lieldienu dziesma, gan augstās soprāna notis, un citas – ne tikai sieviešu (Valentīnas māte, dzīves baudītāja Elza, dievbijīgā sirmmāmiņa Alma), bet arī vīriešu lomas (Vecais saimnieks, Valdis, Doktors).
Mīlestības tēmu izrādē paspilgtina Artura Maskata mūzika, kurā ieskanas arī komponista iemīļotais tango, kurus Vaice papildina ar stepa deju. "Man bija tā laime un gods pazīt Valentīnu personīgi, iedvesmoties no viņas ideāliem un uzskatiem par cilvēka cienīgu dzīvi. Viņa bija īsts renesanses cilvēks ar milzīgu gara bagātību, enciklopēdiskām zināšanām un dvēseles viedumu. Tieši tādēļ ļoti priecājos, ka par Valentīnu domāsim atkal, skatoties šī darba jauno muzikālo skatuves versiju", stāsta Maskats, "Paldies visiem, visiem, kuri strādāja ar degsmi un kaut ko tik vienreizēji neparastu izveidoja!"
Izrādē piedalās Sonora Vaice (soprāns), Gidons Grīnbergs (vijole), Inita Āboliņa (akordeons) un Māris Žagars (klavieres). To veidojuši: režisore Sonora Vaice, horeogrāfe Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece Antra Hanna Elerta, multimediju māksliniece-scenogrāfe Ineta Sipunova, gaismu mākslinieks Ivars Vācers, grima māksliniece Liāna Repule, mākslinieciskā direktore Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Aktieru balsis audio ierakstā – aktieri Zigurds Neimanis, Egils Melbārdis, Kārlis Rūtentāls, Gidons Grīnbergs. Video tēli – Ģirts Ķesteris, Sonora Vaice, Aivars Krancmanis, Māris Pūris, Henrijs Kozlovskis, Gidons Grīnbergs, akadēmisko mūžorganizāciju deju kopas "Marmale" pārstāvji un citi. Audio vokāls – Iveta Apine, Agnese Pauniņa, Dace Strautmane, Inga Martinsone, Kārlis Rūtentāls, Rūdolfs Bacāns, Vitālijs Stankevičs, Pēteris Vaickovskis. Kormeistars – Kārlis Rūtentāls.
Biļetes uz izrādēm var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!