Tautas un pasaules mūzika turpina būt progresējoša un piesātināta niša skaņu pasaules kopainavā. Arī Latvijā, ko pierāda arī šoreiz apskatītie trīs albumi. Visi izdoti šoruden, un katrā no tiem izdzirdama tautas mūzika dažādās valodās. Turklāt gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
"Kuolm randõ" – "N° 1"
Projekts "Kuolm randõ" jeb, tulkojumā no lībiešu valodas, "Trīs krasti" ir Saulkrastu jauktā kora "Anima" un apvienības "Latvian Voices" dziedātājas un komponistes Elīnas Oses izauklēts. Talkā kā komponistus pieaicinot arī pianistu Austri Kalniņu un kontrabasistu Staņislavu Judinu, aranžētāju un taustiņinstrumentālistu Kristapu Krievkalnu, vēl vienu kontrabasistu Jāni Rubiku, sitaminstrumentālistu Ernestu Mediņu, kolēģus no kora "Anima", stīgu kvartetu JUNO un, protams, arī lībiešu valodas ekspertu Valtu Ernštreitu, sanācis mūsdienīgs veltījums lībiešu kultūrai.
Spēcīgs, plūstošs oriģinālmūzikas darbs, kurā galvenā loma atvēlēta Elīnas dzidrajai balsij un tās izdziedātajai lībiešu dzejai. Īpaši jāizceļ – mūsdienās radītai, jo dzirdam mūzikā ietērptus Ernštreita, kā arī Baibas Dambergas un Ķempju Kārļa dzejoļus, ar kuriem rakstiskā veidolā varējām iepazīties jau pirms pieciem gadiem, kad tika izdots bilingvālais dzejas krājums "Trillium". Šis nosaukums, starp citu, aizgūts nevis no lībiešu, bet gan latīņu valodas un nozīmē "Mežlilija".
"N° 1", kam acīmredzot varētu sekot arī citi numuri, drīzāk pieskaitāms pasaules, nevis tautas mūzikas lauciņam, jo šī ir diezgan brīva interpretācija par iespējami tradicionālu skanējumu, ko var raksturot kā uz viegla džeza vai vēl liegākas klasiskās mūzikas pusi stūrējošu. Liels albuma pluss ir tas, ka visiem trim komponistiem izdevies radīt vienu veselumu, nevis dažādu dziesmu izlasi. Visticamāk, ne bez aranžētāja Kristapa Krievkalna kā kopsaucēja palīdzības. Līdz ar to kopaina padevusies meditatīva un sevī ievelkoša, radot vēlmi atminēties, ka noskaņas ziņā līdzīgas ievirzes veltījums lībiskajai kultūrai bija arī, piemēram, Raimonda Tigula albums "Ōļaz. Vālda. Siņņi" jeb "Zaļš. Balts. Zils" šā gadsimta sākumā, kas tika izdots kompaktdiskā komplektā ar apjomīgu Jāņa Medņa fotoalbumu.
Īpašu skanējumu "Kuolm randõ" lībiskajiem dziedājumiem piešķir stīgu kvarteta piedalīšanās. Šādā salikumā lībiskais teksts izklausās īpaši neierasti, ik pēc brīža liekot pašaubīties, vai šis vispār ir Latvijā tapis ieraksts. Un tomēr – ir, tādēļ šāda kultūrmantojuma apspēlēšana jebkurā gadījumā ir apsveicama iniciatīva. Turklāt albums izdots ne tikai digitāli, bet arī gaumīgi noformētā vinila platē.
"Ogas" – "OK, laime!"
Krietni dauzonīgāku skatījumu uz tautisko mantojumu piedāvā apvienība "Ogas", kas jau kļuvusi par patstāvīgu grupu ar aktīvu koncertdarbību. Pērn izdotais debijas albums "Laikarati" pārliecinājis "ogotājus", ka nepiespiesta, taču ne pavirša pieeja tautasdziesmu apspēlēšanai patīk ne tikai iesaistītajiem pašiem.
Galvenais "Ogu" virzītājspēks ir "Stiprā sieva" Igeta Ozoliņa un Artūrs Uškāns, kurš zināms arī kā muzikāli ne mazāk dauzonīgo "Laimes muzykantu" un etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" stūrētājs. Tādēļ neizbrīna, ka it kā tradicionālajā skanējumā iezogas arī "fusion" noskaņas, tajā pašā laikā neiebraucot pārliekā nopietnībā. Jau albuma nosaukums "OK, laime!" liecina par visnotaļ atvērtu skatījumu uz tautisko mantojumu, kas drīzāk tiek raidīts klausītāju virzienā ar piemiegtu aci un pirmajam danča solim jau piepaceltu kāju.
Attiecīgi "Ogas" brīžiem nonāk bīstami tuvu šlāgerparādes apcirkņiem, taču tad atgādina, ka latviešiem jau pasen ir zināms tāds vārds kā "ziņģe" un tas gluži nav viens un tas pats. Ja roķīgāka skanējuma ietekme, visticamāk, atpūsta no "Laimes muzykantu" teritorijas, tad ziņģes atlīgojušas no "Vabaļa" apcirkņiem.
Interesanta tendence mūsdienu tautas mūzikā ir būtībā jaunu tautasdziesmu radīšana. Arī "Ogu" albumā atrodami daži oriģināli jaundarbi, kas tikai apliecina folkloras turpināšanos, nevis iekonservēšanos. Izdzirdam arī kurzemnieku stiepto burdona dziedājumu, par ko jāpateicas Otaņķu etnogrāfiskajam ansamblim. Un, kā jau daudzos tautas mūzikas albumos pieņemts, neizpaliek arī gadskārtu dziesmas. Šoreiz uz ziemas saulgriežu laiku varam "uzraut līdzi" arī dažas līgotnes.
"Dyrbyni" – "Ontona monts"
Kad lībiski uzdziedāts, latviski arī nav piemirsts, loģiskais mūsu dažādības algoritms aizved uz Latgales tālēm. Par latgaliskā mantojuma apdziedāšanu šoreiz jāpateicas Augšdaugavas novada kultūras centra "Vārpa" folkloras kopai "Dyrbyni". Tā par sava albuma pamatu izvēlējusies Ontona Skrindas teiktās un savāktās dziesmas, ko 2024. gada klausītājam saprotami apdarinājusi kopas vadītāja Anna Briška. Kāds pārsteigums, arī šeit savu muzikālo roku pielicis jau iepriekš minētais Artūrs Uškāns, kā arī Ilze Jurjāne-Lapkovska, kura arīdzan ir "Ogu" dalībniece.
Precīzākai lietu kārtībai – Augšdaugavas novads pirms trim gadiem radās, apvienojot Daugavpils un Ilūkstes novadu, savukārt Ontons Skrinda bija 20. gadsimta sākuma dzejnieks, publicists un tulkotājs, kurš uzskatāms par latgaliešu skatuves repertuāra pamatlicēju. Un kas tie tādi par "dyrbyniem"? Izrādās, no lietuviešu valodas palienēti "darboņi".
Tad nu "Ontona montā" jeb "Ontona kalnā" arī sadarināti 12 latgaliski līdzi dziedami un brīžam arī lecami skaņdarbi, kuros Latvijas dienvidaustrumu garšas izbaudāmas itin plašā diapazonā. Uz kopdanci visprecīzāk aicina instrumentālā "Skryndu kadriļa", kurā apmaldīties negadīsies nevienam, jo danču tūres tiek arī konkrēti pieteiktas. Uz "grand finale" kopā sadejot aicina arī "Ontona daņcs", akcentējot, ka Skrinda savulaik vācis ne tikai dziesmas, bet arī gana lipīgas tautas melodijas.
Rezumējot: visi trīs nesen izdotie albumi ir kvalitatīvs un dažāds pienesums mūsu skaniskās kultūras apzināšanā un turpināšanā. Kādam varbūt tā, gluži kā "Skryndu kadriļā", būs pirmā tūre "Īsapazēšana", bet izsaku, visticamāk, pamatotu cerību, ka daudzi būs tikuši jau vismaz līdz piektajai – "Vijai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
