Svētdien, 12. janvārī, 89. dzimšanas dienu svin izcilais latviešu pianists un komponists Raimonds Pauls. Gaviļnieks, kā allaž, savu īpašo dienu pavadīs kopā ar sev tuviem mūziķiem un uzticamo publiku svētku koncertā Jūrmalā.
Raimonda Paula dzimšanas dienas koncerts notiks Dzintaru koncertzālē 12. janvārī pulksten 16. Maestro uzstāsies kopā ar saviem skatuves domubiedriem. Šajā vakarā līdzās Raimondam Paulam koncertēs solists Edgars Ošleja un Latvijas Radio bigbends.
Raimonds Pauls visu savu radošo mūžu ir bijis talantu atklājējs un savām dziesmām meklējis arvien jaunas balsis. Tas turpinājies arī 2024. gadā, kad Maestro uzsāka sadarbību ar jauno un talantīgo Latvijas Nacionālās Operas basu Edgaru Ošleju, Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēju 2021 kategorijā ''Gada jaunais mākslinieks’’. Viņš ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem operas solistiem, bet estrādes mūzikas žanrā Edgars Ošleja debitējis, sadarbojoties tieši ar Raimondu Paulu. Īpaši Edgara balsij Maestro radījis jaunas dziesmas, kas jau ierakstītas albumā "Raimonda Paula dziesmas dzied Edgars Ošleja" un izskanējušas vairākos koncertos Latvijā. Dzintaru koncertzālē tās dzirdēsim jaunos aranžējumos bigbendam.
Mūziķus pavadīs vienmēr uzticamais Raimonda Paula skatuves partneris – Latvijas Radio bigbends, kura patrons ir pats Maestro.
Viens no visu laiku populārākajiem un talantīgākajiem latviešiem – Raimonds Ojārs Pauls – dzimis 1936. gada 12. janvārī Voldemāra un Almas Matildes Paulu ģimenē. Raimonda Paula māsa ir izcilā tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.
Klavierspēli Raimonds Pauls sācis mācīties jau četru gadu vecumā. Kā pats Maestro intervijās minējis, sākumā spēlējis nelabprāt, tomēr vēlāk bijis pateicīgs stingrajai disciplīnai, kas nav ļāvusi klavierspēli pamest.
1946. gadā Raimonds Pauls ticis uzņemts desmitgadīgajā mūzikas skolā pie Latvijas Valsts konservatorijas (LVK), bet 1953. gadā iestājies LVK klavieru nodaļas Hermaņa Brauna klasē, kuru absolvēja 1958. gadā.
Kā Nacionālajā enciklopēdijā norāda muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, nākamais komponists un daudzu tautā mīlētu melodiju autors jau kopš 14 gadu vecuma spēlējis klavieres dažādos deju ansambļos, pakāpeniski apguvis arī improvizācijas mākslu un džeza ābeci, kā arī sācis komponēt.
Jau studiju laikā, 1956. gadā kopā ar kontrabasistu Egilu Švarcu izveidojis pirmo estrādes kolektīvu – instrumentālo sekstetu. Tā paša gada pavasarī ierakstīta Raimonda Paula pirmā dziesma "Nenosūtītā vēstule". Tās vārdu autore ir Daina Avotiņa, bet ierakstā dzirdama Valentīna Butāne.
1957. gadā Raimonds Pauls kļuva par Rīgas estrādes orķestra (REO) mūziķi, aktīvi koncertēja, uzstājās koncertos Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā. REO repertuārā bija Paula 50. gadu dziesmas "Lai tik līst", "Mēs tikāmies martā" un citas.
Īsts triumfs bija Raimonda Paula dziesma "Mežrozīte" ar Alfrēda Krūkļa vārdiem. 1968. gadā tā pārliecinoši uzvarēja Latvijas Radio raidījuma "Mikrofons" dziesmu aptaujā. Kopumā šajā aptaujā, kas uzskatāma par nozīmīgāko klausītāju atzinības apliecinājumu Padomju Latvijā un arī pirmajos neatkarības gados, par gada populārākajām kronētas 11 Raimonda Paula dziesmas.
Pirmā estrādes dziesmu plate "Tev mana labā" ar Raimonda Paula mūziku iznāca 1969. gadā. Kopš tā laika, ieskaitot mazās skaņuplates, karaoke ierakstus un izlases, kopumā izdoti vairāk nekā 150 dažādi ieraksti ar Paula mūziku.
Raimonds Pauls komponējis mūziķu arī vairāk nekā 40 filmām. Slavenākās – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", "Mans draugs – nenopietns cilvēks", "Dāvana vientuļai sievietei", "Ilgais ceļš kāpās", arī simtgades programmas filmai "Homo Novus". Tāpat veidojis mūziku vairākiem desmitiem teātra izrāžu un mūziklu. 2024. gada nogalē ar panākumiem uz Dailes teātra skatuves jaunā iestudējumā atgriezās Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikls "Meža gulbji".
No 1992. līdz 2006. gadam notika 15 Raimonda Paula rīkotie Līgo vakara sarīkojumi, dažādās Latvijas vietās pulcējot tūkstošiem klausītāju.
Raimonds Pauls bijis LPSR Augstākās padomes deputāts, vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, Latvijas Republikas kultūras ministrs, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks kultūras jautājumos. 1999. gadā Raimonds Pauls kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu.
Raimondam Paulam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, kā arī citi pagodinoši apbalvojumi. 2016. gadā īpaši Maestro tika pasniegts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas "Dimanta mikrofons" par mūža ieguldījumu. Tāpat viņš saņēmis vairākas Lielās mūzikas balvas – jaunākā no tām par izcilu veikumu visa 2020. gada garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
